JĀNIS BUKUMS

Aptuveni 14 gadus kādreizējās grupas „Monro” dzelzsrīkle Jānis Bukums praktiski nebija manāms uz skatuves, taču beidzot notikusi atgriešanās. Dzīvs un savādāks? Dzīvs gan, bet ne īpaši savādāks – Bukums bija, ir un būs rokmūziķis.
Grupā „Jānis Bukums” (pie nosaukuma meklējumiem viņi gan laikam pūles nav pielikuši...) bez paša „frontmena” Bukuma vēl muzicē viņa senais cīņubiedrs no „Monro” laikiem ģitārists Artūrs Račinskis (atcerieties, pirmo dziesmas „Smagās apkaltās durvis” versiju dziedāja tieši viņš!), kā arī trīs jaunās paaudzes pārstāvji - basists un taustiņinnieks Andrjus Jaņuns, ģitārists Artūrs Liede un bundzinieks Filips Batarags. „Jaunais albums ir kā bilde – tur ir gan šī mirkļa izjūtas, gan atmiņas, arī tāds kā dzīves rezumē un pa vidu īsti stāsti par dzīvi. Arī nedaudz sapņu - labu un sliktu. Bet, protams, tā ir un paliek rokmūzika: laba un dzīva, spēcīga un godīga – tāda, kas vienmēr ir bijusi man asinīs. Jaunais disks ir stāsts par to, ka arī pēc tik daudziem klusēšanas gadiem īsti rokvīri atgriežas – dzīvi un savādāki,” tā pats Bukums.
Jaunajā albumā ir desmit dziesmas latviešu valodā un viena angliski - tā ir grupas “Radiohead” dziesmas “Creep” kaverversija, kurai Bukuma blices izpildījumā sagatavots arī videoklips. Interesanti, ka šī kaverversija ir latviešu grupām netipiski izstrādāta pilnīgi oficiāli, proti, iegūstot atļauju no “Radiohead” un viņu izdevējiem - kompānijas “Warnerchappell” un nopērkot oficiālu licenci. Baumo gan, ka paši “Radiohead” šo dziesmu esot kaut kam „nospēruši” un pēc tam atpirkušies par brangu naudu, taču tas vairs uz Bukumu neattiecas... Albuma ierakstā piedalījušies arī vairāki viesmūziķi: fona vokālus un atsevišķas vokālās partijas iedziedājuši Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Elza Natha, Matīss Runtulis un Santa Šillere, bet Andris Freidenfelds (Fredis) ir ierunājis jaunajam albumam ievadvārdus īstā Holivudas filmu stilā. Apstāties leģendārais roka huligāns negrasās – jau ieplānoti vairāki koncerti Latvijas mūzikas klubos (ir programma arī akustiskajā versijā) un dalība dažādos festivālos gan Latvijā, gan ārpus mūsu zemes robežās. Kaut kādos pagrabos „Jānis Bukums” nespēlēšot – tas nu esot skaidrs!
PAR. Protams, Jāņa Bukuma jaunais projekts vairs nepiedāvā tādus gabalus kā „Monro” laiku „100 000 voltu” – neviens mēs jaunāki diemžēl nepaliekam, taču tāpat ir gana daudz labu rokdziesmu. Šajā jomā it īpaši izceļama tituldziesma „Dzīvs un savādāks”, kurā ir gan pareizā attieksme, gan melodija, gan vēstījums – vai tai beigās bija vajadzīgs Ralfa Eilanda „periskais” noslēgums, tas ir diskutabls jautājums... No citām dziesmām – teicama ir „Vēja sajūta” ar folklorizēto ievadu, tāpat bezkompromisa roka gabals „Vilcieni” un varbūt arī „Debesis”. Starp citu, arī radiostacijās skanošās „Slāpes” joprojām nav apnikušas. Noteikti jāpiebilst, ka grupas mūziķu individuālā meistarība ir ļoti augstā līmenī – tas attiecas gan uz ģitāristu tandēmu, gan basa partijām, gan „graindkoristu” bundzinieku.
PRET. Kaut kā te tomēr pietrūkst, bet kā? It kā spēks mūzikai ir, enerģija – arī, taču laikam nepietiekoši. Taču pats lielākais mīnuss – smagajā mūzikā ne teorijā, ne praksē nav pieļaujams tāds rokbalāžu īpatsvars (pa šo laiku esot pamatīgi sasāpējis, tāpēc tā – to atzina pats Bukums), šajā diskā pamīšus ir viens ass gabals, viens „lēnais”, tātad sausā statistika ir šāda: ievads, piecas enerģiskas kompozīcijas, piecas balādītes un viens „kavers”. Bez tam neviena no jaunajām rokbalādēm pat attāli nevelk līdz “To piedodu es tev” vai “Lūgšana” līmenim. - Sandris Vanzovičs, Neatkarīgā Rīta Avīze

Latvijas rokmūzikā ir atgriezies roka huligāns (tā viņš pats sevi dēvē), bijušais hārdroka apvienības «Monro» solists Jānis Bukums (47), un viņa dibinātā jaunā grupa jau laidusi klajā studijas albumu «Dzīvs un savādāks», kuru šovakar (26. martā) varēs dzirdēt un redzēt dzīvajā Latvijas 1. Rokkafejnīcā. «Jaunais disks ir stāsts par to, ka arī pēc daudziem klusēšanas gadiem īsti rokvīri atgriežas – dzīvi un savādāki,» komentē Bukums. Ar ko tad īsti šajos klusēšanas gados Bukums nodarbojies, kāpēc atgriezies un vai vēl joprojām viņa sirdī mīt hārdroks, izrunājām klātienē.
Jaunā muzikālā projekta «Jānis Bukums» vokālists un dibinātājs Jānis Bukums ir viens no smagā roka pionieriem Latvijā. Viņš aktīvi un pamanāmi darbojas rokmūzikā kopš 1989. gada, kad sāka solista gaitas grupā «Monro», pēc tam dziedot arī tādās grupās kā «Miss America» un «Dr. Blue & Dinamo». Populārākās Bukuma dziedātās dziesmas – «To piedodu es tev» un «Lūgšana» - jau ir kļuvušas par Latvijas hārdroka klasiku. Tagad, pēc ilgākas prombūtnes, Jānis ir atgriezies mājās – rokmūzikā, jau pagājušā gada nogalē piedāvājot saviem faniem jaunā diska promo dziesmu «Slāpes» un tās videoversiju.
TVNET: Kādā no nesenajām intervijām minēji, ka 14 gadus ar mūziku nenodarbojies. Ja parēķinām, tad lūzuma punkts sanāk 2001. gads. Kas notika?
- 14 gadus pieminu tāpēc, ka tā ir vieglāk un nav jāizplūst detaļās. 2001. gadā, principā precīzāk būtu 2000. gadā, aizbraucu uz Ukrainu, kur nodzīvoju gadu, un no turienes pa taisno uz Barselonu, kur mitinājos līdz 2005. gadam. Barselonā biju kopā ar Jāni Reini (bijušais grupas «Monro» ģitārists, - aut. piezīme), tur spēlējām mūziku, kā statisti, kolorīti tipāži filmējāmies filmās («The Machinist» ar Kristianu Beilu) un reklāmās.
Bet tur tā arī nenoķēru to sajūtu, kura ir šeit Latvijā, spēlējot mūziku. Laikam Latvija ar visu savu auru, ēdienu, draugiem, dabu, arhitektūru, drusku dzīves melnumiņa, saviem tuvajiem un saviem aizgājušajiem, ar visu, visu, kas šeit ir, bija un būs, - ir tas, kas liek dziedāt, just, sāpēt, kliegt, smieties, priecāties utt. Šeit man viss atveras un man ir ko teikt pa īstam!
Es esmu letiņš, oldskūls, ne pats gudrākais, bet ar sirdi, un tāpēc tikai šeit tas viss arī nāk ārā!
TVNET: Kas tas par dīvainu grupas nosaukumu «Jānis Bukums»? Ja jau kopā ar tevi atkal muzicē «Monro» oriģinālā sastāva ģitārists Arturs Račinskis, kāpēc neatgriezties uz skatuves ar «Monro» nosaukumu?
- Es esmu Jānis Bukums. Grupa saucas «Jānis Bukums». Projekts «Jānis Bukums». Neesmu pievērsis uzmanību tādiem sīkumiem, jo man ir grupa un es esmu Jānis Bukums, un mēs startējam zem mana vārda un uzvārda. Tas arī ir viss! (Smejas.) «Monro» ir Edgara Priedīša lolojums, un viņš turpina muzicēt un darboties. Novēlu viņam veiksmi un panākumus! Pats nevēlos spēlēt ar «Monro», jo to laiku es nekad neatgriezīšu atpakaļ. Skaists laiks bija - laba roka skola, pieredze, daudz radošuma, dumpīgums, uzdrīkstēšanās utt., bet tas bija tad. Man nekad vairs nebūs 20 gadu, līdz ar to es vairs neesmu tas «Monro» čalis, bet esmu pusmūža Jānis Bukums ar savu dzīves pieredzi, dzīves redzējumu un sakāmo.

Bukums var atļauties būt dažāds un darīties, kā ienāk prātā, bet «Monro» ir gandrīz kā preču zīme, kuru cilvēki pazīst un, runājot līdzībās, - pērkot «Coca Cola», tu gribi, lai pudelē būtu «Coca Cola». Jānis Bukums drīkst un grib ražot - «Coca Cola», šņabi, desiņas, konfektes, pienu un benzīnu - tikai mūzikā (smejas).

TVNET: Starp citu, «Youtube» uzdūros nesenam «Monro» klipam, kurā Priedītis ierakstījis jaunās skaņās klasisko «Smagās apkaltās durvis». Tad sanāk, ka «Monro» turpina muzicēt, tikai bez tevis?

- Jā, viņš aktīvi muzicē, bet es pats neesmu viņus dzirdējis. Priedītis 1988. gadā «Monro» nodibināja, un viņš arī šo nosaukumu izmanto, bet no pirmajiem sastāviem jeb oriģinālā sastāva ir palicis tikai viņš.
TVNET: Pastāsti par savas jaunās grupas sastāvu. Račinskis (ex-«Monro», «Reiss», Jelgavas orķestris «Gamma», «Išjunk Šviesa» (Lietuva)) ir veterāns, bet kas ir pārējie puiši? Kādās grupās spēlējuši un kā jūs satikāties?

- Man pa šiem gadiem ir bijuši vairāki piedāvājumi muzicēt, bet es atteicos. Arī pats biju savācis pāris sastāvus, bet īsti kaut kas nesalīmējās. Vienu vakaru man piezvanīja Artūrs Račinskis un teica, ka viņam ir ideja uztaisīt blici. Sākumā kratījos vaļā, jo man tas nešķita interesanti. Tad viņš man atsūtīja dažus uzmetumus un tēmas, un pēkšņi kā zibens spēriens - es sajutu, ko ar visu to varētu darīt. Man galvā tas viss ieskanējās. Jaunajā diskā visas dziesmas ar Artūru esam sarakstījuši kopā, izņemot kaverversiju (grupas «Radiohead» dziesma «Creep») un intro, kā arī «Pērkons manā galvā» - tos divus mēs sarakstījām kopā ar basistu Andrjusu Jaņunu (ex-«Parts», «SKApis»). Tagad mums ar Artūru pauri ir vaļā un esam gatavi «iekarot pasauli», jo kopražojumi nāk kā no pārpilnības raga. Šobrīd visi mūsu gados jaunie muzikanti arī ir iesaistīti gabalu taisīšanā, lai nākamā muzikālā informācija būtu maksimāli daudzveidīga un viņi varētu pilnībā realizēties.
TVNET: Un pārējie puiši?

Artūrs man ieminējās, ka ir spēlējis kopā ar vienu jaunu ziķeri no Dobeles, lai es viņu apskatos. Basists atbrauca uz mēģi, un es ieraudzīju supertalantīgu jaunu puiku, kuram spēlējot deg acis. Protams, sākām kopā muzicēt, jo, neskatoties uz vecuma starpību un atšķirīgajām muzikālajām gaumēm, izrādījāmies dvēseles radinieki.

Bundzinieks Filips Batarags (ex-«Dehydrated Goat», «Animal Stampede») ir grindcore buņģieris. Man noveicās pierunāt viņu strādāt ar mani kopā, jo viņš kā muzikants ir sasniedzis to stadiju, kad negribas vairs cīnīties kā tīņu gados par «niknākā, agresīvākā, ātrākā» buņģiera titulu, bet gribas atgriezties pie stabilām pamatvērtībām un, pamatbāzei pievienojot novatorismu un nedaudz netradicionālas lietas, ķert no spēlēšanas kaifu. Protams, nelielu lomu mūsu sadarbības veicināšanā nospēlēja arī tas, ka viņš ir mans znots (Bukuma meitas Elzas vīrs) un mana mazdēla Gustava tētis (smejas).
Vairākus mēnešus meklējām vēl vienu ģitāristu, bet īsti nebija kandidātu, vairāki arī atteicās, jo kurš tad grib spēlēt kopā ar pensionāriem! Mēs i oldskūls!
(Smejas.) Buņģieris atcerējās par Artūru Liedi («Happy Team», «Theatrum», «Latvian Metal Orchestra»), viņi bija nedaudz pazīstami. Uzaicinājām pamēģināt, un viss saslēdzās.

TVNET: Izklausās, ka esi atradis «sapņu komandu»!

- Visa blice ir novākusies tāda, ka visi cits citu papildina un saprot no pusvārda. Esmu lepns un laimīgs, jo pat necerēju uz tādu veiksmi, ka izdosies savākt tik labu komandu. Šajā diskā apstādinājām laiku - tādi kā 2014. un 2015. gadā mēs nekad vairs nebūsim. Mēģinājumos strādājam kā zvēri - atstrādājam dziesmas līdz spīdumam, veidojam aranžijas, kuras būtu interesantas, tehniski nostrādājam katru sīkumu, bet, ja vajag, plēšam dziesmu gabalos un liekam no pamata līdz jumtam pa jaunam. Visi blicē strādā arī individuāli - ļoti daudz un intensīvi. Pēdējo reizi savā dzīvē mūzikā es tā strādāju 20 gadu vecumā. Esmu viņiem visiem ļoti pateicīgs par šo laiku, kuru spēlējam kopā, kā arī lepns par to milzīgo darbu, kuru viņi ieguldīja kopā ar mani mūsu jaunajā platē.
TVNET: Minēji, ka albumā iekļauta kaverversija, «Radiohead» dziesma «Creep». Kāpēc tieši šī dziesma?

- Tas ir teju kosmisks stāsts. Tu zini, ka Latvijā taisīt kaverus skaitās slikts tonis, tāpēc es nekad par kaveriem sevišķi neesmu domājis. Viktors Runtulis uzaicināja mani piedalīties La Luna Cabaret, kurā atveidoju Džoniju Bī. Šovā bija jādzied daudz ārzemju dziesmu, no kurām viena bija «Creep». Katru vakaru dziesmu izpildīja cits solists. Mēs bijām četri - Aija Vītoliņa, Elza Natha, Ralfs Eilands un es. Dziesma skanēja dažādās versijās, un man atkal atvērās un es to izdzirdēju. Kad mēģinājumā liku priekšā kaverversijas ideju, veči uz mani skatījās ļoti aizdomīgi, bet, kā sākām likt visu kopā, mūziķi sajuta šo skaņdarbu. Turklāt tas vēl ir duets ar Aiju Vītoliņu.

TVNET: Pieskāries laikam, kad tev bija 20. Vecajās «Monro» bildēs un klipos jūtama vācu hārdroka grupas «U.D.O.» ietekme. Arī tavs skatuves tēls un balss bija ļoti radniecīgi Udo Dirkšneideram. Kādas tev šodien attiecības ar hārdroku, varbūt biji uz «U.D.O.» koncertu Rīgā pirms diviem gadiem?

- Dziedāt es sāku tikai un vienīgi «U.D.O.» ietekmēts. 1983. gada beigās kaut kādi jūrnieki un pirāti bija sadabūjuši «Accept» lenti vai kaseti - neatceros nosaukumu, bet tur iekšā bija arī «Princess Of The Down». Tas norāva manu tīņa jumtiņu. Es šo ierakstu klausījos cauru diennakti. Tolaik jau spēlēju blicē, biju buņģieris, taču tad pēc vidusskolas mīla mani atveda uz Rīgu, un ļoti gribējās spēlēt mūziku. Priekš Rīgas es biju švaks buņģieris, tāpēc mēģināju avantūristiski notēlot roka dziedātāju. «Monro» veči redzēja, ka esmu «kapteinis Nulle», bet mana trakā ķērkšana falsetā un neprātīgā gribēšana maukt īstu hard'n'heavy viņus uzrunāja, un šie bija gatavi paciest manu šķībo maurošanu. Tikai manas neprātīgās gribēšanas un enerģijas dēļ, kura robežojās uz skatuves jau ar afekta stāvokli.

Man patīk roks, ļoti patīk, bet šobrīd gribas mūzikā vairāk dzirdēt sirdi un vēstījumu, jo plikās enerģijas laiks ir pagājis. Man patīk klausīties un spēlēt kačājošu mūziku, bet tā nedrīkst būt tikai plika enerģija. Man patīk roks, kurā cilvēki nevienam vairs neko nepierāda, bet ir tik pašpietiekami, ka pietiek tikai ar viņu iekšējo spēku, pārliecību un talantu. Es vienreiz biju uz «U.D.O.», pirms kādiem sešiem vai septiņiem gadiem. Bija ok, bet jumtu nenorāva.

TVNET: Pats bieži ej uz koncertiem?

- Uz koncertiem vispār neeju, jo nepatīk vilties elkos. Pirms daudziem gadiem biju uz «Rock Summer» Tallinā un sapratu, ka kaut kāda daļa no lielajām blicēm ir viduvējības un nokļuvušas uz lielās skatuves laimīgas sakritības pēc. Tajā pašā laikā es personiski pazīstu A klases muzikantus, kuri jaunas bikses nevar nopirkt, jo spēlēt kāzās neatļauj sirdsapziņa, bet viņu žanrā, ja tu nekļūsti par megastāru, tikt uz lielās bīnes ir nereāli.

Īsāk sakot, es nemīlu iet uz končiem, jo, redzot krutu šovu sev tuvā žanrā, pēc tam mēnesi nevaru aizmigt, jo man taču, lauku puikam, arī gribas būt uz lielās skatuves un spēlēt stadionos.

TNVET: Ja par vilšanos... Vai apsoli, ka šā vakara koncertā neliksi vilties vecajiem «Monro» faniem? Nodziedāsi taču «To piedodu es tev»? Vai tomēr akcents uz jauno albumu?

- Vispār «Dzīvs un savādāks», bet, ja 1500 cilvēku lūgs, apskatīsimies! - Jānis Žilde, TVNET.lv

Latvijas rokmūzikā ir atgriezies leģendārais roka huligāns Jānis Bukums: viņa dibinātā grupa izdevusi jaunu albumu «Dzīvs un savādāks» un 26. martā rīko tā prezentācijas koncertu Latvijas 1. Rokkafejnīcā, portālam «Apollo» vēsta grupas menedžments.
Grupā «Jānis Bukums» viens otru radoši papildina pieredzējuši, nopelniem bagāti mūziķi (vokālists Jānis Bukums un ģitārists Arturs Račinskis) un jauni, talantīgi, dažādus žanrus pārstāvoši mūziķi (basists un taustiņinstrumentālists Andrjus Jaņuns, ģitārists Artūrs Liede un bundzinieks Filips Batarags). Grupas darbības mērķis ir radīt un spēlēt eklektisku rokmūziku bez muzikāliem un stilistiskiem ierobežojumiem.

Jānis Bukums stāsta: «Jaunais albums ir kā bilde – tur ir gan šī mirkļa izjūtas, gan atmiņas, arī tāds kā dzīves rezumē un pa vidu īsti stāsti par dzīvi. Arī nedaudz sapņu - labu un sliktu! Bet, protams, tā ir un paliek rokmūzika: laba un dzīva, spēcīga un godīga – tāda, kas vienmēr ir bijusi man asinīs. Jaunais disks ir stāsts par to, ka arī pēc daudziem klusēšanas gadiem īsti rokvīri atgriežas – dzīvi un savādāki!».

Albūma ierakstam interesantu un bagātīgu skanējumu dod arī vairāku īpašu viesmākslinieku piedalīšanās: backvokālus un atsevišķas vokālās partijas iedziedājuši Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Elza Natha, Matīss Runtulis un Santa Šillere. Savukārt, Andris Freidenfelds (Fredis) ir ierunājis jaunajam albumam ievadvārdus īstā Holivudas filmu stilā.

Jaunajā albūmā ierakstītas 11 dziesmas latviešu valodā un viena dziesma angliski. Tā ir dziesma «Creep» no grupas «Radiohead» 1992. gadā izdotā albuma «Pablo Honey». Pats Jānis Bukums par to stāsta šādi: «Tā ir dziesma par visiem un par visu: laiks iet, bet sajūtas nemainās! Pirmo reizi mūžā esmu izveidojis koveru tik leģendārai un populārai dziesmai, pirmo reizi mūžā esmu to izdarījis pilnīgi oficiāli – iegūstot atļauju no grupas «Radiohead» un viņu izdevējiem - kompānijas «Warnerchappell», ir nopirkta arī oficiāla licence! Es apzinos risku veidojot koveru tik leģendārai dziesmai, kā «Creep» - vai nu tevi visi slavē vai arī krīti nežēlastībā. Bet - kas tad vēl, ja ne mēs!».

Prezentācijas koncertā 26. martā tiks atskaņotas visas dziesmas no jaunā diska. Sagatavots arī īpašs pārsteigums rokmūzikas gardēžiem – grupas jaunā video klipa prezentācija dziesmai «Creep».

Video klipa autors ir Hardijs Cibuļskis.

Projekta «Jānis Bukums» vokālists un dibinātājs ir viens no smagā roka pionieriem Latvijā Jānis Bukums. Viņš aktīvi un pamanāmi darbojas rokmūzikā kopš 1989. gada, kad sāka solista gaitas grupā «Monro», pēc tam dziedot arī tādās grupās kā «Miss America» un «Dr.Blue&Dinamo».

Populārākās Bukuma dziedātās dziesmas – «To piedodu es tev» un «Lūgšana» - jau ir kļuvušas par Latvijas roka klasiku. Tagad, pēc 15 gadu ilgas prombūtnes, Jānis Bukums ir atgriezies mājās – rokmūzikā, jau pagājušā gada nogalē piedāvājot saviem faniem jaunā diska promo dziesmu «Slāpes» un tās videoversiju. Šogad grupai jau ir ieplānoti vairāki koncerti Latvijas mūzikas klubos un dalība dažādos festivālos gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī vairāki akustiskie koncerti.

Projekta draugi un atbalstītāji: Radio SWH, TVNet.lv, draugiem.lv, apollo.lv, Latvijas 1. Rokkafejnīca, Mūzikas Video kanāls, RīgaTV24, Mints Music, Brālis (alus darītava), fotogrāfs Haralds Fiļipovs, Brālis (alus krogs). Albūma skaņu inženieris ir Tālis Timrots, ierakstu studija «Mints Studio».

Jaunais grupas «Jānis Bukums» albums «Dzīvs un savādāks» no marta vidus nopērkams mūzikas veikalā «Randoms» un tirdzniecības vietās, izplatītājs «Pasadena records». - TVNET.lv

«Kad manai meitai Elzai bija trīs gadi, viņa atklāja, ka ir trīs dzimumi. Sievietes ir mamma un omīte, sievietēm ir rotaslietas un gari mati. Vīriešiem ir īsi mati, bārdas – kā abiem vectētiņiem, bikses un maz kruzuļu. Un trešais dzimums ir rokeči. Viņiem ir viss. Viņiem ir bārdas, gari mati, rotaslietas – viss kopā no abiem pirmajiem dzimumiem,» stāsta Jānis Bukums.
Viņš ir rokecis. Vienīgi garu matu viņam nav. Bet tas lietas būtību nemaina. Viņš ir rokecis. Pavisam īsts.
Rokecis atkal ir uz skatuves – pēc četrpadsmit gadu prombūtnes, pēc četrpadsmit gadu sevis meklēšanas, pazaudēšanas un atrašanas. Tagad visiem uz mēles un Muzikālajā bankā ir Bukuma jaunā dziesma – Slāpes. Īsts rokenrols, ar skarbu maigumu, seksīgu piesmakumu un tādu kā rimtumu, kas raksturīgs dzīvi pieredzējušiem rokzauriem. Labs, cerīgs rokmūzikas projekts, kurā kopā ar Bukumu piedalās Artūrs Račinskis un trīs jaunie mūziķi: Artūrs Liede, Andrjuss Jaņuns un Filips Batarags.
– Kā nokļuvi līdz mūzikai?
– Kad dzīvojām Kuldīgā, uz skolu atnāca viena tante un pastāstīja, cik forši ir mūzikas skolā. Atnācu mājās un paziņoju, ka es tagad spēlēšu klavieres. Ar to es tēvu iedzinu izmisumā, jo klavieres taču vajadzēja nopirkt. Vienīgais gabals, ko es četras stundas bez pārtraukuma spēlēju, bija Roda Stjuarta I’m Sailing. Tēvs no mūzikas neko nesaprata, bet zināja: dēls spēlē! Divus gadus pamocīju tās klavieres, bet tad sapratu, ka nākotne ir futbolā... Taču mūzikas skolā bija džeku grupa, kuras ģitārists nēsāja apaļas brillītes, un tas viss mani kaut kā aizķēra. Bērnībā biju apaļš, astmatisks, slimīgs puika ar hormonāliem traucējumiem, tāds susuriņš. No putuplasta taisīju muzikantu figūriņas, kamēr citi bērni spēlējās ar mašīnām un vilcieniņiem. Tas vien jau bija signāls, ka ar mani kaut kas nav kārtībā... Māsai bija brūtgāns, kas vienmēr nesa līdzi lenšu magnetofonu, un mēs klausījāmies ģitāru roku. Arī tas mani iespaidoja. Pārcēlāmies uz Valmieru. Tur sadabūju domubiedrus, kaut kādus instrumentus un sajutos kā speciālists: jātaisa ansamblis! Man bija piecpadsmit gadu. Mēģinājumi notika dzīvoklī, kaimiņi lamājās, bet bērni sēdēja sētā un klausījās, ko spēlējam. Toreiz sākās kolhozu mūzikas laiki, kad tika uzturēti vokāli instrumentālie ansambļi, un tā es izspēlējos pa kādiem četriem kolhoziem. Pēc tam spēlējām zem Valmieras piena kombināta birkas, tad – kļuvām par Valmieras slimnīcas ansambli Vitamīns, jo prom bija aizgājis Aigars Grāvers.
– Tu šajos visos veidojumos biji bundzinieks?
– Jā. Bet tad izdomāju, ka pietiek dziedātājiem dibenā skatīties. Jāatzīstas, man nebija nekādas saprašanas par mūziku, ne par tenoriem, ne basiem. Es jau esmu bass, tāpēc nevarēju saprast, ko tie džeki tik augstu dzied. Bet pašam gribējās dziedāt. Rīgā uzzināju, ka ir tāda heavy metal grupa Monro, pieteicos. Mani paņēma. Pēc vairākiem gadiem man pateica: ja nebūtu manas nenormālās dedzības un tembra, mani vispār nekur nevarētu izmantot – es dziedāju šķībi, nepareizi, bez nojēgas par mūziku. Bet man toreiz likās, ka visi ir muļķi un ka neviens neko no mūzikas nesaprot, vajag tikai baigi mizot! Kad paskatījos vecos ierakstus, sapratu: koncertos es biju reālā afekta stāvoklī, man tas viss rāva jumtu nost! Labā nozīmē, protams. Bet tad aizgāja bojā divi mūsu puiši. Skaņu vīrs Juris Beļinskis – autokatastrofa. Pēc neilga laika aizgāja bojā bundzinieks Juris Siņicins, arī autokatastrofa. Un tad es sajutu, ka mūsu blice sāk atražoties... Pagāju malā.
– Paiešana malā faktiski bija četrpadsmit gadu. Līdz tavam singlam Slāpes, kas tagad iet pa augšējiem plauktiem Muzikālajā bankā.
– Patiesību sakot, es daudz darīju to, kas iederas pie rokenrola: daudz dzēru, plosījos... Sapratu, ka pats sevi iztērēju. Man vairs nebija, ko teikt. Tāpēc pagāju malā: nodzīvoju laiku Ukrainā, nodzīvoju Barselonā. Ap gadiem četrdesmit saprast elementāras lietas, kuras vecāki reiz mācījuši bērnībā. Labi, ka vismaz tad sāku saprast. Identitāti, vietu pasaulē. Nu, kas tad īstenībā ir rokenrols? Tas ir noliegums. Opozīcija. Tad, kad tu ekspluatē vienu stāvokli, imidžu vai pozīciju, tu pie tā pierod un sāc to noliegt. Es tagad esmu tāds latvietis, ka mani vecietēvi, ja būtu dzīvi, ar mani lepotos. Bet kādreiz es to noliedzu. Ne tā, ka pilnībā, bet... Es taču spēlēju rokenrolu, un tas patiesībā ir internacionāls, visiem saprotams, kādas tur vēl tautības vai nācijas... Bet tad, kad tu izej cauri tam biezenim, tev nākas atbildēt pašam sev uz visiem jautājumiem. Un tad tu zini, kas tu esi.
– Un kas tu esi?
– Pirmkārt, esmu tētis un vectētiņš. Kādreiz es no tā ļoti baidījos, lasīju visādus žurnālus, kur bija klāstīts, ka, sasniedzot 40 gadu, vecis paliek nekāds, četrdesmitgadnieku krīze iestājas un kas tur vēl. Pilnīgas muļķības. Tagad es varu pateikt: kas ir, ko? Nevarat? Naba par plānu? Parādiet, kādi esat vectētiņi! Otrkārt, es esmu latvietis. Jaunībā saldākais kompliments bija dzirdēt: o, jūs skanat kā Metallica! Piedod, bet tas ir pilnīgā pakaļā, ja mēs skanam kā Metallica. Tas nozīmē, ka mēs neskanam nekā. Barselonā kāds mūzikas biznesmenis ieteica vispirms saprast, kas mēs esam, ja gribam kaut ko darīt mūzikas laukā. Tiešām – ko tad tu vari piedāvāt, ja tu nezini, kas tu esi? Tad, kad es beidzot sapratu, ka esmu latvietis, tētis un vectētiņš, kas visu mūžu spēlē roku, par spīti tam, ka omes mani noliedz un saka – ārprāts, vecs cilvēks un māžojas, atnāca secinājums: lūk, tā ir šī pievienotā vērtība, kas mums nāk caur sajušanu, kas ir Latvija un kas ir latvietība, tā ir vērtība, kas saprotama lielajiem mūzikas industrijas monstriem. Tādas blices, kas spēlē «kā Metallica», ir simtiem. Bet mēs spēlējam roku, kas, būdams internacionāls, ir ar kaut kādu īpatnēju piegaršu, kas raksturīga tikai mums, latviešiem. Smaržo pēc Liepājas! Bet viņi jau to nezina, ka pēc Liepājas. To zinām tikai mēs. Viņi zina tikai to, ka mēs esam citādāki, ne tādi kā miljons grupu «kā Metallica». Un vēl mūsu vērtība ir basi un baritoni. Rokmūziku dzied lielākoties dienvidu izcelsmes cilvēki, un viņiem pārsvarā ir tenori. Mēs, ziemeļnieki, esam basi un baritoni. Čaļiem, kas sēž krogā un jau otro dienu dzer, ir nosēdušās balsis. Savākt meiteni, bubinot ar nosēdušos balsi – to viņi prot. Bet kāpēc viņi nemāk savilkt paralēles ar šovbiznesu? Ja meitenei blakus nosēžas tenors un kaut ko pīkst, panākumu nav.
– Jāvelk paralēles ar Līviem, kuru vairs nav. Viņu trumpis bija aizsmakušās, vīrišķīgās balsis – pretēji šodienas anēmiskajiem popsistiem. Vai tu esi kaut kādā veidā iespaidojies no Līviem?
– Manai atbildei vajadzētu būt «nē». Bet... Būsim reālisti: ko es varēju klausīties, kad man bija 15 vai 16 gadu? Protams, ka Līvus klausījos. Kad Līviem parādījās Deviņvīruspēks un Dzelzsgriezējs, es biju ciema muzikants un, dabiski, apsmēju Līvus, sak, kas tad tas par roku?! Bet es vēl tagad atceros visus Līvu dziesmu nosaukumus, un kāpēc es tos varu atcerēties? Tāpēc, ka viņus neklausījos? Tieši otrādi. Klausījos, un kā vēl. Bet apsmiet taču vajadzēja, un tas ir tipiski latviski. Labi, ka mums tagad ir internets – tur var pēc sirds patikas izņirgāties par visu un visiem. Bet tad, kad palasu komentārus, es vairāk sāku mīlēt Latviju.
– Kā tā?
– Padomā, cik ārkārtīgi daudz mums ir skaistu, gudru, talantīgu, atraktīvu, inteliģentu un erudītu cilvēku, jo komentāru, ka tas un tas cilvēks ir slikts vai ļoti slikts, ir tieši tik daudz, cik ir skaisto un gudro komentāru rakstītāju. Palūkojoties uz negatīvo komentāru skaitu, var secināt, ka mēs esam izredzēto nācija, ideālo cilvēku nācija.
– Man patīk tava ironija.
Tā palīdz dzīvot?
– Protams. Man ir melns humors, to pārvaldu pilnībā, patlaban mācos to izmantot attiecībā pret sevi. Ja cilvēks nespēj būt ironisks un neprot pasmieties par sevi, tad viņš patiesībā ir beigts cilvēks. Saproti, rokenrola cilvēkiem dzīve ir krāšņa, ar mums daudz kas ir noticis, un ne vienmēr notikušais ir foršs, tāpēc man 35 gados radās būtisks jautājums: kāpēc mēs nenovērtējam šo dienu, šo mirkli? Mēs te abi sēžam, baudām to, ka esam dzīvi, mums viss ir. Vakardienas nav, tā ir zudusi, rītdiena var nepienākt – visādi gadās, un mēs abi zinām. Kas mums reāli paliek? Tikai šodiena. Ja mēs tērējam laiku kaut kādiem debiliem interneta komentāriem... Tad labāk nedarīt neko, labāk vienkārši padomāt. Domājot tu vismaz kaut ko izdomāsi, tas ir fantastisks, milzīgs darbs. Domājot tu mainīsies pats, mainīsies realitāte tev apkārt. Kaut vai mazliet. Cilvēkiem vajag iemācīties no savas dzīves izgriezt maksimāli daudz muļķību. Tagad esmu nonācis pie secinājuma: vai nu es nedaru vispār, vai nu daru pa īstam, līdz galam. Nedrīkst sadalīties sīkumos un niekos. Sīkumiem un niekiem vajag atstāt tikai to daļu, kas dzīvi dara skaistu.
– Kā tu izdomāji, ka jābeidz lietot alkohols?
– Tu jau zini, muzikanti to tik vien redz augām naktīm – dzeršanu un uzdzīvi... Plus vēl es Barselonā nostrādāju par bārmeni un apsargu. To visu dzeršanas teātri redzēju arī no malas. Un tā vienu rītu pēc kārtīga kodiena es pamodos, paskatījos spogulī un ieraudzīju... Tev noteikti ir zināma tāda cilvēku kategorija, kas izraisa tādu riebumu, ka gribas viņus nosist. Un to es ieraudzīju spogulī: cilvēku ar gļēvu sejas muskulatūru, kas raksturīga pēc dzeršanas daudzdiennieka, cilvēku, kas grib notēlot, kas viss ir «baigi kruta», bet īstenībā viss, pilnīgi viss ir pakaļā! Jā, es ieraudzīju šo cilvēku, un nevajadzēja vairs ne komentāru, ne taisnošanās. Es pateicu sev: viss, es vairs nedzeršu. Nākamā gada 21. janvārī būs seši gadi, kopš nelietoju alkoholu. Es sev atstāju kvotas, zini, kā mums, večiem, vajag – divas kvotas gadā, jo mēs taču nespējam izturēt, ja kāds mums kaut ko aizliedz. Es savas kvotas varu izņemt jebkurā laikā, tām nav limita, es varu, piemēram, izņemt vienu kvotu un dzert pusgadu no vietas, man tas nav aizliegts! Tas nozīmē, ka esmu brīvs kā putns. Bet tad sākas galvenais: man taču nav jādzer. Jo esmu brīvs savā izvēlē – dzert vai nedzert. Es izvēlos otro.
– Grūti nav?
– Nē. Kad palasu kādas intervijas ar māksliniekiem, viņi stāsta, kādu smagu cīņu viņi ar sevi izcīna. Salti meli. Ir čupām visādu psihoterapeitu, psihologu un dziednieku, kas grib nopelnīt naudu uz alkoholiķu ārstēšanas rēķina (un arī nopelna!), ir žurnāli, kuros ir garu garie raksti par alkoholiķiem, bet es teikšu: izbeidziet sevi žēlot! Tā ir žēlošanas programma, kas visos alkoholiķos ieslēgta. Alkoholisms nav nekāda slimība, tā ir totāla izlaidība. Dzērājs no rīta saka: «Nomiršu...» Ja mirsi, tad mirsi šodien, ja ne – septiņdesmit trešajā reizē. Kāda gan atšķirība? Ja būsi glābjams, tad tevi atpumpēs. Viss pārējais ir tikai sevis žēlošana. Ak, kā es nevaru beigt dzert! Kāpēc nevari? Vienkārši nedzer, un viss! Tas ir tipisks vīrieša komplektiņš: trešā diena, fonā – skaļa rokmūzika, pašu velk uz raudienu, esmu dzīves apdalīts un nesaprasts, nebūtu piedzimis Rīgā, bet Losandželosā, sen jau būtu miljonārs utt. Ak, paģiras, ko nu?! Ir cilvēki, kuriem ir vēzis pēdējā stadijā, daudzi mokās ar briesmīgām sāpēm piecus vai sešus gadus, bet varonīgi turas pie dzīves, ir cilvēki bez kājām, bet viņi iet uz trenažieru zāli, trenē roku muskuļus un pēc tam aizmet šķēpu piecreiz tālāk nekā to spētu izdarīt visa tā alkoholiķu varza, kopā ņemta! Bet alkoholiķiem, redz, ir paģiras, un viņi ir slimiņi!
– Tās ir slāpes... Nē, es to ironiski, bet, ja runājam nopietni, tavs jaunais singls Slāpes ir radījis tādu nelielu ažiotāžu: roks, izrādās, nav miris, un klausītāji tavu dziesmu aizbalsojuši jau līdz pašai Muzikālās bankas augšai. Es arī biju pārsteigta: radiostacijās lielākoties taču skan salda popsa, un cilvēki, pieraduši pie šīs gaumes, arī balso par to. Bet te – roks tavā čerkstošajā izpildījumā.
– Baigi svarīgi savākties kopā tādiem cilvēkiem, kas vienādi noklikšķ. Man piezvanīja Monro ģitārists Arturs, atsūtīja mūzikas variantus, mēs savācāmies mēģinājumā. Arturam ir foršas idejas, kuras mēs sapakojam vajadzīgajā formātā. Beigās visi ir laimīgi. Kad sākām spēlēt, norunājām: neturēsimies ne pie kāda konkrēta stila. Ja mēs, kāzu muzikanti, cenšamies visus gabalus salikt pa parametriem, ka mēs, lūk, spēlējam, heavy metal, nekas nesanāks, jo tad beigās būs tikai plastmasa. Bet ja mums nav stila robežu... Tad varam eksperimentēt. Un sanāk! Mēs esam popkultūras pārstāvji, mēs pārstāvam to marginālo daļu, kas ir rokmūzika. Mēs gribam, lai mūs klausās. Mēs gribam būt topos pirmajās vietās. Mēs beigu beigās gribam nopārdot savu jauno plati! Mūsu mūzika – tā ir mūzika visiem. Mēs negribam būt kaut kādi jocīgie čaļi, kaut kādi andergraundisti. Ja kāds grib, labi – lai sēž ar draugu pagrabā, lai nerāda savu mūziku nevienam, arī savai ģimenei. Kas tad tos andergraundistus atrod? Ir kaut kādi speciāli pagrabu gājēji, kas, dzirdot troksni pagrabā, lien skatīties, kas tur ir? Pirmie pieci tūkstoši ir ievārījuma zagļi, bet piectūkstoš pirmajā reizē tiek atrasts ģēnijs, ar kuru, piesaistot andergraundista juristu, tiek parakstīts līgums par plates izdošanu?
– Kas ir vārdu autors Slāpēm?
– Gatis Zotovs. Vienkārši, saprotami vārdi. Tīši nemeklēsim zemtekstu. Ja tur tas būs, to atradīs. Padomā labāk citādi: vai viens džeks Salacgrīvā baigi meklēs zemtekstus mūsu dziesmās? Viņš vienkārši gribēs dziedāt līdzi vienu normālu latviešu dziesmu. Cik tad ilgi visu Latviju var noklāt ar vienu vienīgu Pie Dzintara jūras? - Elita Veidemane, NRA.lv

Lai gan Jāņa Bukuma (47) albuma «Dzīvs un savādāks» prezentācijas atbalstītāji bija alkoholisko dzērienu ražotāji, kuru produkciju varēja šajā pasākumā tukšot iespaidīgās devās, pats šā burziņa vaininieks, par roka huligānu savulaik dēvētais Bukums, nedzēra ne grama. Un tā jau sešus gadus.
Uz dropi vairs nesauc
Pat sava albuma tituldziesmā «Dzīvs un savādāks» kādreizējais grupas «Monro» vokālists Jānis Bukums dzied par to, ka «no visiem sarakstiem ārā» un «neviens vairs nesauc uz dropi, jo tas nav vecis, kas nedzert var», – 21. janvārī apritēja seši gadi, kopš rokeris alkohola lietošanai ir pielicis punktu. Savulaik viņš strādāja par bārmeni populārajā izklaides vietā «Karakums», savu zīmogu uzspieda arī muzikanta dzīvesveids, tad vēl par bārmeni un apsargu Bukums strādājis arī Barselonā, tādējādi redzot «dzeršanas teātri» no abām pusēm. Kādu dienu pēc kārtīgāka «kodiena» mūziķis pamodies, paskatījies spogulī un sapratis, ka pietiek.
«Draugu un paziņu loks nav mainījies, ir tikai mainījies komunikācijas veids. Visi mani draugi jau zina, ka piektdienu un sestdienu naktīs neceļu telefonu. Es taču saprotu, ka man nezvanīs no Amerikas Savienotajām Valstīm ar kādu superīgāko piedāvājumu, tas būs kāds sadzēries mans draugs,» sarunā ar »VZ« jokoja Bukums. «Kad arī pats esi ballējies, tad tā komunikācija notiek vienkārši – zvans divos naktī, o, čau, kur tu esi, mēs esam tur un tur, «davai», skrien pie mums! Bet tagad sazvanīšanās lielākoties notiek tā sauktajos bērnu laikos, tas ir, dienas pirmajā pusē. Bet draugi nav mainījušies, arī uz prezentāciju atnāca tie, ko gribēju redzēt, kas man ir bijuši mīļi visu mūžu, ar kuriem esam draudzējušies neatkarīgi no tā, vai mani rāda pa televizoru vai arī esmu diezgan švakā skatā.»
Savējie joprojām neaizmirst
80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Bukums un grupa «Monro» bija viena no populārākajām latvju smagās mūzikas brigādēm (tās kontā tādi hiti kā «Smagās apkaltās durvis», «To piedodu es tev», «Lūgums» u.c.), tāpēc nav brīnums, ka uz prezentāciju atnāca daudzi to laiku mūziķi un rokera laikabiedri – Andris Freidenfelds (Holivudas stilā ierunājis diska ievadvārdus), Normunds Jakušonoks un Kaspars Tīmanis (savulaik ar abiem braukāts pa Latviju un koncertēts – neviens vairs neatcerējās, kā sauca grupu, tikai atminējās, ka «bija ļoti jautri»), Aigars Krēsla (paziņa no darbošanās Valmierā laikiem) un daudzi citi. Lielākais pārsteigums bija aktiera Ivara Kalniņa ierašanās.
Izrādās, ka Bukums ar aktieri pazīstami jau aptuveni 20 gadus. «1993. gadā grupas «Monro» [dibinātājam] Priedīšu Edgaram radās doma uztaisīt «kaveri» – Elvisa Preslija dziesmas «Can’t Help Falling In Love» versiju, kas joprojām atrodama arī «Youtube». Mēs uzaicinājām piedalīties šajā lietā arī Hariju Spanovski un Ivaru Kalniņu. Viņi iedziedāja pirmos pantus, bet pēdējos es. Kā viesi uzstājāmies gan [Jāņa] Jarāna 40 gadu jubilejā, gan pasākumā «Mikrofons 94». Mums baigi labi sapasēja, viņi arī bija velna puikas, kaut kā sākām komunicēt un draudzēties. Kalniņš un Spanovskis – pēdējais bija, pirmais joprojām ir – ir tik patiesi un īsti cilvēki, ka viņi mani pieņēma neatkarīgi no tā, vai es biju zirgā vai, kā vienā brīdī, rupji izsakoties, dibenā. Arī šoreiz es Ivaram uzzvanīju, viņš tieši 22. martā atlidoja no Krievijas – viņš teica, ka obligāti atnākšot. Un atnāca!» par aktieri atzinīgi izteicās Bukums. Tiesa, Kalniņš šajā vakarā laikam bija gatavs komunicēt tikai ar gaviļnieku – vismaz »VZ« vēlmi ar viņu pakomunicēt aktieris atvairīja ar valdonīgu rokas žestu, nebilstot ne vārda... - Sandris Vanzovičs, Neatkarīgā Rīta Avīze

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados populārais latviešu rokdziedātājs Jānis Bukums atgriezies rokmūzikā ar jaunu projektu un grasās izdot jaunu dziesmu albumu.
Bukums atgriezies Latvijas mūzikas arēnā ar jaunu muzikālu projektu "Jānis Bukums" un jauna mūzikas diska ieceri. Albuma nosaukums būs "Dzīvs un savādāks" un dziesmas tajā skanēs tikai latviešu valodā, lsm.lv pavēstīja dziedātāja pārstāve Iveta Zvaigzne-Ālere.
Šobrīd topošā CD promo singls "Slāpes" jau skan Latvijas radiostacijās, bet Latvijas Radio 2 "Muzikālās bankas" reitingos tas sasniedzis pat otro vietu.
Bukuma jaunā albuma iznākšana paredzēta 2015. gada pašā sākumā. Projektā piedalās arī Artūrs Račinskis, Artūrs Liede, Andrjus Jaņuns un Filips Batarags.

"Esam pārliecināti, ka Latviešu rokmūzika ir mūsu kultūras vērtība un potenciāla eksporta prece. Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama kvalitatīva un konkurētspējīga rokmūzika latviešu valodā nacionālās pašapziņas celšanai," norāda Bukums. "Tāpēc arī pēc 14 gadu klusuma perioda atgriežos ar projektu „Jānis Bukums”, kas ir perfekts latviskas rokmūzikas produkts. Domājam, ka spēsim uzrunāt plašas klausītāju masas – kaut vai tikai tāpēc, ka rokmūzikas spilgtākie pārstāvji ir diemžēl jau devušies aizsaulē vai arī vairs nenodarbojas ar mūzikas radīšanu."

1990. gados Jāņa Bukuma dziedātās dziesmas "To piedodu es tev" un "Lūgšana" kļuvušas par Latvijas roka klasiku. - LSM.lv

Vairāki populāri Latvijas mūziķi kopā ierakstījuši dziesmu "Tu paliec", kurā pauž atbalstu pasaules apceļotājam Jānim Vaišļam pirms ieplānotās sirds transplantācijas. Tā skanēs arī īpašajā Vaišļam veltītajā atbalsta koncertā, kuru pirmdien, 28. decembrī, klubā "9. vilnis" rīko "Labdarības lapa Snowflake" kopā ar Jāņa draugiem.
Kopdziesmu "Tu paliec" ar savām skanīgajām balsīm kuplinājuši tādi mūziķi kā Ieva Akuratere, Olga Rajecka, Liene Greifāne, Aigars Grāvers, De Jorans (mūziķis Jorans Šteinhauers), Valdis Melderis, Midis, Mārtiņš Kits, Kaspars Breidaks, Jānis Bukums, Valdis Melderis, Horens Stalbe, Valters Frīdenbergs, Guntis Veits un Andris Lapiņš. Mūzikas autors ir grupas "Aarzemnieki" dibinātājs vācietis De Jorans, kurš ir arī savulaik populārās dziesmas "Paldies latiņam" autors un izpildītājs. Dziesmas "Tu paliec" vārdu sarakstīšanā De Joranam palīdzējis Mārtiņš Kits un Midis.

No idejas radīt dziesmu līdz tās videoversijai pagājušas vien 48 stundas, kas ir apbrīnojami īss laiks šāda muzikāla projekta īstenošanai, atklāj De Jorans. Dziesma skanēs arī Jāņa Vaišļas atbalstam veltītajā koncertā, kas būs skatāms divās televīzijās – "TV24" un "Chaula TV".

Šobrīd dalību koncertā jau apstiprinājusi grupa "Jumprava", Juris Kulakovs, Ainars Virga, Liene Greifāne, grupa "Credo", Andris Lapiņš, Roberto Meloni, Vita Baļčunaite, Aivars Rakovskis un grupa "Bastards", Elza Rozentāle, Mārtiņš Kits un grupa "Mad shop boys", De Jorans, deju studija "Pro-X", Elizabete Zagorska, Ēriks Loks, Laura Raila, grupa "Riga reggae acoustic" ar Horenu Stalbi, Jānis Graudiņš (grupa "Okay"), "Monro", kā arī Asnāte Tarvide un Sandis Stapkēvičs. Koncertu vadīs atraktīvais pasākumu vadītājs Valdis Melderis.

Visi, kuri vēlas kopā ar "Labdarības lapu Snowflake" un Jāņa Vaišļas draugiem morāli atbalstīt pasaules apceļotāju un vēlēt viņam drīzu izveseļošanos, tiek aicināti apmeklēt koncertu klubā "9. vilnis" (Rīgā, Kungu ielā 8), kas notiks 28. decembrī pulksten 19.00.

Atgādināsim, ka pagājušajā nedēļā parādījās informācija par pasaules apceļotāja Jāņa Vaišļas smago slimību, kuras dēļ steidzami nepieciešama sirds transplantācija. Tā kā nav laika gaidīt, meklējot atbilstošu donoru Latvijā, Vaišļam jau tuvāko nedēļu laikā nopietnā operācija tiks veikta ārzemēs, un jau šobrīd ar sabiedrības atbalstu ir savākta visa nepieciešamā summa, lai apmaksātu ārstēšanos aiz Latvijas robežām.

Taču tikpat svarīgs, pēc viņa draugu domām, Jānim ir arī morālais atbalsts, tādēļ arī radusies ideja par koncertu, kas sniegtu nepieciešamo pozitīvisma devu pirms operācijas. Ieeja koncertā – bez maksas. Pasākuma tiešraidi varēs vērot arī interneta televīzijā Fokuss.tv.

Biedrība "Labdarības lapa Snowflake" izveidota šā gada februārī, un šajā laikā jau palīdzējusi vairāk nekā 100 ģimenēm visā Latvijā, sagādājot tām ne tikai apģērbu, mēbeles un citas sadzīves lietas, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu gan ārstēšanai, gan citiem mērķiem. Biedrības valdes locekles Linda Freiberga un Inga Karlinska šā gada decembrī saņēma balvu "Gada brīvprātīgais Jelgavā 2015", jo labdarības jomā darbojas bez atlīdzības. - delfi.lv

Šonedēļ „Radio SWH” ēterā sanāca dzirdēt latviešu dziesmu, kuras autora noskaidrošanai nebūt nenācās skatīties radiostacijas „plejlisti”, jo šo tembru ar citām balsīm nesajaukt – Jānis Bukums!
Projekts „Jānis Bukums” ar dziesmu „Slāpes” – tāds ir šīs novitātes atslēgas vārds. Jāņa Bukuma vārds rokmūzikas cienītājiem komentārus neprasa, bet pati jaunākā paaudze varbūt varētu arī nezināt, ka par „latviešu Udo” dažkārt dēvētais dzelzsrīkles īpašnieks savulaik dziedāja Latvijas pirmajā „heavy metal” brigādē „Monro”, kas radīja tādus spilgtus hitus kā „To piedod’ es tev”, „Lūgšana” un citus. 1997. gadā grupa pajuka, bet Bukums kopā ar ģitāristu Jāni Reini devās Spānijas virzienā, bet pirms deviņiem gadiem atgriezās. „Es esmu latviešu puika, es tur nevaru nodzīvot. Par viņiem ir forši skatīties filmas, bet es galīgi neesmu dienvidnieks. Man – kartupeļi, karbonāde, prognozējams laiks. Mājas, Latvija – esmu patriots,” smejas Bukums.
Taču pēc atgriešanās Bukums uz skatuves nav manīts (reiz vienīgi kopā ar kādiem jaunajiem uzstājās uz festivāla „Bildes” skatuves). Sarēķinot – 14 gadu ārpus aprites. Bukumu tas nemulsina – bez viņa jaunajā projektā vēl spēlē paša, paša pirmā Monro sastāva ģitārists Artūrs Račinskis (starp citu, 1988. gadā tieši viņš dziedāja leģendārās „Smagās apkaltās durvis”!) un trīs jaunie mūziķi: Artūrs Liede (ģitāra), Andrjus Jaņuns (basģitāra) un Filips Batarags (bungas). „Filips dzīvē ir mans znotiņš, mūzikā – riktīgs „graindkorists” (viņš spēlējis „grindcore” grupā „Dehydrated Goat” – S. V.),» ar savējiem iepazīstina Jānis. „Artūrs spēlējis dažādos hārdroka projektos, viņš ir Kurmja skolnieks, ļoti talantīgs puisis. Andrjus ir dobelnieks, spēlējis dažādās blicītēs. Tie jaunie visi ir baigi talantīgie, bet Andrjusam laikam ir kāds taisnais saslēgums ar Visumu – talants lien pa abām ausīm ārā! Ja viņš nemetīs plinti krūmos, tad pēc kādiem gadiem trim tas būs diezgan skaļš vārds Latvijā. Starp citu, reizi desmit gados Latvijā atrodu kādu labu basistu – ja atceries, tad man savulaik „Miss America” bija tāds Norberts Skraucis, tolaik parasts puika no Siguldas, kas tagad ir Latvijā viens no labākajiem basģitāristiem...” savus nopelnus Skripa skološanā atgādina Bukums. Vai nesanāk, ka sastāvā ir divi „ģedi” un trīs jaunie? „Jā, jā, vajag jaunas asinis, mēs kā vampīri – atnākam uz mēģinājumu kā veci cilvēki, atbalstījušies uz štokiem, bet iznākam ārā sarkaniem vaigiem!” ar sev raksturīgo skarbo smiekliņu piekrīt Bukums.
Interesanti, ka pašlaik vairāki latvju rokazauri izvēlas spēlēt ar jaunajiem – piemērs ir kaut vai Harijs Zariņš un „Colt”. „Neaizmirsti, ka daļa mūsu vecuma kolēģu jau ir nomiruši – es to nesaku ciniski, vienkārši konstatēju faktu –, daļa ir ļoti bēdīgā stāvoklī, bet tie, kas darbojas, jau ļoti nopietni darbojas, turklāt vairākos projektos. Taču noteicošais ir tas, ka, savācoties kopā vecajiem džekiem, kas vēl, nedod Dievs, savā laikā kopā spēlējuši, sākas sevis atražošana,” norāda Bukums. „Visu mūžu vienās biksēs nenostaigāsi, visu mūžu vienu un to pašu nespēlēsi. Tās sajūtas mainās. Mums ar Artūru [Račinski] diezgan labi sanāk kopā dziesmas taisīt, savukārt jaunie piedod idejas klāt no savas puses, nāk ar savu redzējumu – viņi taču pēc definīcijas nevar domāt tāpat kā mēs, viņi taču klausās pavisam citu mūziku. Un galarezultāts mani apmierina, diskā būs diezgan daudz interesantu dziesmu.”
Jaunā dziesma „Slāpes” izskanējusi jau vairākās radiostacijās, tostarp pat Latvijas Radio 2. Lai gan pats Bukums par to izteicās diezgan piesardzīgi un pat skeptiski („Jaunais singls ir tāds, lai to varētu radiostacijās palaist – mēs speciāli „nebērām ogles”), viņš lieki uztraucas: dziesma, protams, nav nekāds „100 000 voltu”, taču melodija ir spēcīga un, kas galvenais, ar pirmo reizi atmiņā paliekoša. Pašlaik top albums, kas būšot ļoti daudzkrāsains – kādi četri lēnie gabali, turklāt vissdažādākajās noskaņās, kā arī amplitūdā līdz pat otram galam, proti, teju vai „Rammstein” cienīgam stilam. Dziesmu sagatavošana noritējusi visai ātri. “Artūrs atsūtīja uzmetumus, man kaut kā uzreiz uzklājās virsū labas melodijas, uzreiz bija arī kopīgs redzējums, ko darīt tālāk. Lielāko daļu programmas salikām kopā pusotra mēneša laikā,” atceras vokālists. Ja viss noritēs pēc plāna, tad albums varētu nākt klajā jau decembrī. “Ir jau aizrunāti datumi studijā pie Tāļa Timrota. Mēs ļoooooti ceram, ka disks iznāks decembrī, taču skatīsimies – ja viss sāks virzīties uz Ziemassvētku pusi, tad pārcelsim izdošanu uz jaunā gada pirmajiem mēnešiem.”
Starp citu, pirms pāris gadiem reanimējusies arī grupa “Monro”, taču vokālista lomu bijis spiests uzņemties tās dibinātājs, basģitārists Edgars Priedītis. Kāpēc ne Bukums? “Es negribu atgriezties divdesmit gadu senā pagātnē. Nekad neesmu pozicionējies kā “undergroundists”, kas spēlē tikai sev un savam draugam, un abi priecājas – esmu tomēr popkultūras pārstāvis, kas grib radīt cilvēkiem. Tāpat es negribu atražoties un darīt to, ko darīju kā jauns puika. Tad bija viens sakāmais, tagad – pavisam cits,” strikts ir mūziķis. - Sandris Vanzovičs, Neatkarīgā Rīta Avīze

Pēc atgriešanās uz rokmūzikas skatuves kādreizējais “hard & heavy” grupas “Monro” vokālists, savulaik par “latviešu Udo” dēvētais Jānis Bukums mauc pamartīgi: divi gadi, divi albumi!
Akurāt pirms gada nāca klajā viņa jaunā projekta disks “Dzīvs un savādāks”, bet tagad klausītāju vērtējumam nodots jauns ripulis 11 dziesmām, no kurām viena ir grupas “Snow Patrol” hita “Chasing Cars” kaverversija. Jāatgādina, ka arī iepriekšējā Bukuma albumā bija viena kaverversija - tad par “upuri” tika izvēlēta “Radiohead” dziesma “Creep”. Lūk, ko par savu jauno garabērnu saka pats Bukums: “Tas ir mūsu mūzikas kvalitatīvs, konceptuāli tīrs un stilistiski vienots turpinājums: enerģisks, inteliģents un spēcīgs “stadiona” roks. Albumā ir dziesmas par meliem, mīlestību, izdomu un realitāti, kā arī pārdomas un stāsti par dzīvi un Latviju. Un ir arī viena ļoti personiska un sen izauklēta dziesma, kas veltīta manam tēvam. Tajā esmu mēģinājis pateikt visu to, ko nepaspēju pateikt viņam dzīves laikā, un tā varētu būt visu Latvijas vīriešu dziesma saviem tēviem. Uzskatu, ka albums “Ugunslietus” ir labākais veikums manā mūziķa karjerā! Joprojām mūsu devīze ir - Latvija var!”. Jāpiebilst, ka drīzumā turpināsies albuma prezentācijas tūre:
 6. maijā - “Fontaine Palace” (Liepāja), 14. maijā - “Rockiklubi” (Valga), 20. maijā “Melnā piektdiena” (Rīga).
PAR. Nu re, tik tiešām - mācīties nekad nav par vēlu! Iepriekšējā albumā Jānis pusi no albuma bija pietūcījis ar rokbalādēm, kas nemaz nebija labi, bet šajā ripulī tādas ir tikai divas, turklāt jau minētā “Mans Tēvs” ir patiešām padevusies, ar ļoti labu tekstu. No skarbākiem gabaliem kaut kā uzreiz ausīs iekrīt “Indulgence”, samērā labas ir arī “Nepiedotais”, “Latvija”, “Šī melo” un, protams, “Ugunslietus” (starp citu, perfekti atrasts variants diska ievadam). Jāņa Bukuma vokālo dotību priekšā joprojām var noņemt cepuri, tomēr šoreiz īpaši uzteikt gribētos bundzinieku Filipu Bataragu, kurš aug ne pa dienām, bet pa stundām. Ļoti augstā līmenī ir arī ģitāristu tandēms Artūrs Liede - Artūrs Račinskis.
PRET. Šķiet, skaņu materiāla diviem albumiem divos gados tomēr īsti nav pieticis - trūkst kārtīgas roka jaudas. Dažkārt sāk krist uz nerviem sprediķošana tekstos - kā vajadzētu, kā būtu pareizāk utt. Ar kaverversijām arī vajadzētu beigt - skaidrs, ka tā ir vieglāk tikt radiostaciju apritē, bet labāk to tomēr darīt ar pašu dziesmām. - Sandris Vanzovičs, NRA.lv

Jānis Bukums par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai laiž klajā jaunu singlu ar nosaukumu «Latvija» no nesen iznākušā albuma «Ugunslietus».
Grupas vīri par jauno singlu «Latvija» stāsta: «Tas ir mūsu mūzikas kvalitatīvs, konceptuāli tīrs un stilistiski vienots turpinājums: enerģiska, inteliģenta un tekstuāli godīga dziesma. Dziesmas mūzikas autori ir Jānis Bukums un Andrjus Jaņuns, teksta autors ir Jānis Bukums. Tas ir mūsu stāsts par šo zemi, par mūsu Latviju, par mums pašiem, par dzīvi, par sajūtām un mīlestību pret dzimteni. Šī dziesma atnāca pati – viegli un nepiespiesti, it kā kāds mums to nodiktētu. Šī dziesma mums ir ļoti īpaša. Mēs esam ļoti pateicīgi visiem grupas atbalstītājiem, faniem, līdzjutējiem un domubiedriem. Uzskatām, ka viss mūsu jaunais albums «Ugunslietus» ir labākais veikums mūsu karjerās. Joprojām mūsu devīze ir – Latvija var!» 


Mēs esam pārliecināti, ka latviešu rokmūzika ir mūsu kultūras vērtība un potenciāla eksporta prece. Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama kvalitatīva un konkurētspējīga rokmūzika latviešu valodā nacionālās pašapziņas celšanai. - TVNET.lv

Rokmūziķis Jānis Bukums slavenību un daudzo atbalstītāju lokā skaļi nosvinējis jaunā albuma «Ugunslietus» prezentāciju klubā «9. vilnis». Jāni sveikt ieradās kupls viesu skaits, kuri pasākumu atzīmēja pie bagātīgi klātiem galdiem skaļā, līksmā un nepiespiestā atmosfērā.

Prezentācijā jaunā albuma dziesmas novērtēja aktieri Ivars Kalniņš un Varis Vētra, radio personība Andris Freidenfelds, mūziķis Aigars Grāvers (Jumprava), režisore Aija Strazdiņa, Mārtiņš Burkevics (The Hobos), Raimonds Lagimovs (Inokentijs Mārpls), dziedātāja Lolita Novikova ar meitu, bundzinieks Gundars Lintiņš, mūziķi Normunds Jakušonoks un Daiga Petkeviča, festivāla «Bildes» dvēsele Tija Auziņa, mūziķis Armands Alksnis, žurnālisti Daiga Mazvērsīte un Evija Kalnbērza, žurnālisti Arnis Terzens un Juris Vaidakovs, kolēģi no «La Luna Cabaret», viskija vēstnieks Ansis Ancovs, albuma «Ugunslietus» skaņu inženieris Tālis Timrots, albuma noformējuma māksliniece Mairita Timrote, kā arī dziedātāja Diāna Lasinska - albuma «Ugunslietus» angliskās versijas tekstu autore un daudzi citi.
Jānis Bukums prezentācijas koncertā izpildīja visas 11 dziesmas no jaunā albuma, kuru pats dēvē par labāko savā karjerā.

Jaunā albuma «Ugunslietus» prezentācijas koncerti:

• 8. aprīlī - klubs «Jelgavas Krekli» (Jelgava),

• 15. aprīlī – klubs «Četri Balti Krekli» (Rīga),

Reklāma
• 16. aprīlī – «Nabaklab» (Rīga),

• 29.aprīlī – «Karakums» – unplugged (Rīga),

• 6. maijā – «Fontaine Palace» (Liepāja),

• 14. maijā – «Rockiklubi» (Valga),

• 20. maijā «Melnā Piektdiena» (Rīga).

Jaunais grupas «Jānis Bukums» albums «Ugunslietus» no 7. aprīļa ir nopērkams mūzikas tirdzniecības vietās, izplatītājs «Pasadena Group Promotion». Albuma digitālais formāts ir pieejams lielākajos internetveikalos: iTunes, Spotify, Deezer u.c.

LASI CITUR: www.janisbukums.com - TVNET.lv

Rokmūziķa Jāņa Bukuma dibinātā grupa «Jānis Bukums» izdod jaunu albumu «Ugunslietus». 7. aprīlī muzikālajā atpūtas klubā «9. vilnis» notiks albuma prezentācija un koncerts, kuram sekos koncertu sērija Rīgā un vairākās Latvijas pilsētās.
Grupa pie jaunā albuma tapšanas ir strādājusi ļoti intensīvi - kopš pirmā albuma izdošanas ir pagājis tieši gads. Pirmais albums «Dzīvs un savādāks» bija grupas pieteikums un rokmūziķa Jāņa Bukuma atgriešanās aktīvajā mūzikas apritē, savukārt jaunais albums demonstrē grupas muzikālo potenciālu, spēku un enerģiju.

«Tas ir mūsu mūzikas kvalitatīvs, konceptuāli tīrs un stilistiski vienots turpinājums: enerģisks, inteliģents un spēcīgs stadionroks. Albumā ir 10 jaunas dziesmas, kuru mūzikas un vārdu autori esam mēs paši,» par albumu stāsta Jānis Bukums. «Turpinot tradīciju, ir arī viena provokācija - kaverversija īru grupas «Snow Patrol» dziesmai «Chasing Cars». Albumā ir dziesmas par meliem, mīlestību, izdomu un realitāti, kā arī pārdomas un «stāsti» par dzīvi un Latviju. Un ir arī viena ļoti personiska un sen izauklēta dziesma, kas veltīta manam tēvam. Tajā esmu mēģinājis pateikt visu to, ko nepaspēju pateikt viņam dzīves laikā, un domāju, ka tā varētu būt visu Latvijas vīriešu dziesma saviem tēviem. Esmu ļoti pateicīgs saviem grupas biedriem par ieguldīto darbu, laiku un talantu. Uzskatu, ka albums «Ugunslietus» ir labākais veikums manā mūziķa karjerā.»

Noklausies albuma tituldziesmu!
Prezentācijas koncertā muzikālajā atpūtas klubā «9. vilnis» 7. aprīlī plkst. 21 rokmūzikas fani varēs dzirdēt visas dziesmas no jaunā albuma.

Jaunā albuma «Ugunslietus» prezentācijas ietvaros ir paredzēta aktīva koncertdarbība:

7. aprīlī – prezentācijas koncerts - klubs «9.VILNIS» (Rīga),

Reklāma
8. aprīlī - klubs «Četri balti krekli» (Jelgava),

15. aprīlī – klubs «Četri balti krekli» (Rīga),

16. aprīlī – «Nabaklab» (Rīga),

29.aprīlī - «Karakums» (Rīga) - akustiskais koncerts,

6. maijā – «Fontaine» (Liepāja),

14. maijā – «Rockiklubi» (Valga),

20. maijā «Melnā piektdiena» (Rīga).

Jaunais grupas albums «Ugunslietus» no 7. aprīļa būs nopērkams mūzikas tirdzniecības vietās, izplatītājs «Pasadena Group Promotion». Albuma digitālais formāts būs lejupielādējams lielākajos internetveikalos: i-tunes, bandcamp, cd-baby, spotify u.c. - TVNET.lv

LATVJU VECIS. Jānis Bukums ir īsts un patiess rokmūzikas iemiesojums – to viņš pierāda arī savā jaunajā albumā / F64
Sandris Vanzovičs, 14.aprīlis, 17:46
Kad pirms gada uz lielās rokskatuves ar jaunu albumu Dzīvs un savādāks atgriezās kādreizējā grupas Monro dzelzsrīkle Jānis Bukums, radās pārdomas – vai uz ilgu laiku? Izrādās, ka jā: pagājušajā nedēļā Jānis prezentēja jaunu disku Ugunslietus.
Sava jaunā albuma prezentācijā klubā 9. vilnis rokmūziķis Jānis Bukums izpildīja visas 11 dziesmas no jaunā albuma Ugunslietus, kuras ir, kā pats Jānis stāsta, «mūsu mūzikas kvalitatīvs, konceptuāli tīrs un stilistiski vienots turpinājums: enerģisks, inteliģents un spēcīgs stadiona roks. Albumā ir desmit jaunas dziesmas, kuru mūzikas un vārdu autori esam paši. Turpinot tradīciju, ir arī viena provokācija – kaverversija īru grupas Snow Patrol dziesmai Chasing Cars. Albumā ir dziesmas par meliem, mīlestību, izdomu un realitāti, kā arī pārdomas un stāsti par dzīvi un Latviju. Un ir arī viena ļoti personiska un sen izauklēta dziesma, kas veltīta manam tēvam. Tajā esmu mēģinājis pateikt visu to, ko nepaspēju pateikt viņam dzīves laikā, un domāju, ka tā varētu būt visu Latvijas vīriešu dziesma saviem tēviem. Esmu ļoti pateicīgs saviem grupas biedriem par ieguldīto darbu, laiku un talantu! Paldies visiem cilvēkiem, kuri atnāca uz prezentāciju un atbalstīja mūs arī albuma tapšanas procesā un turpina atbalstīt! Joprojām mūsu devīze ir – Latvija var!» Pašlaik šis hārdroka projekts balstās uz diviem vecajiem vaļiem (Jānis Bukums un Artūrs Račinskis) un trim jaunajiem (Andrjus Jaņuns, Artūrs Liede un Filips Batarags). Kopā visiem sanāk ļoti labi, it īpaši dzīvajā! Šopiektdien, 15. aprīlī, to varēs dzirdēt Rīgas Četros baltos kreklos, bet sestdien – Nabaklab.
– Gada laikā divi albumi – nav drusku par daudz? Tā jau savulaik tikai AC/DC un Accept blieza!
– Normāli strādājošiem, praktizējošiem muzikantiem ir norma izdot trīs albumus piecos gados. Palika pāri daudz skaņu materiāla – man ir ļoti daudz sagatavju, mēs varētu jau tagad strādāt pie jauna albuma, taču to nedarīsim, jo strādāsim pie šī, – tas nozīmē koncerti, video, mums ir ierakstīta arī angļu versija. Līdz ar to mēs šobrīd apzināti pusotru gadu vai pat divus bremzēsim. Lai gan materiāla ir ļoti daudz, es domāju, ka jaunais albums būs tikai 2018. gada sākumā. Esam nodefinējuši, kas mums patīk, ko mēs gribētu, tā arī turpināsim.
– Cik saprotu, tad esi ļoti nopietni šai lietai pieķēries, ja jau sāc runāt par 2018. gadu!
– Jā, šis ir ilgtermiņa projekts. Esmu saticis fantastiskus cilvēkus, kuri mani saprot no pusvārda. Divus gadus nopietni strādājām, bez konfliktiem, ir nosacīti sadalījusies arī hierarhija, nav nekādu ambīciju – katram sava stiprā puse. Mēs it kā esam old school kolektīvs, taču katrs mājās katru dienu strādā ar savu instrumentu. Gan jaunie čaļi, gan vecais Artūrs arī. Mums ir arī atsevišķi aranžiju mēģinājumi, kur saplēšam visu gabalos un visu pēc tam saliekam atkal kopā, – katrai dziesmai izdomājam, ko mēs ar to vēlamies pateikt.
– Kā tu pats sevi uzturi vokālajā formā?
– Mums ir ļoti daudz mēģinājumu, bet es gan arī pats šad tad mājās vingrinājos, bet tas tā – nosacīti. Mums ir ļoti gari mēģinājumi, kāds trīs stundas ar divām pīppauzēm. Tie mums būtībā ir tik gari, kamēr man nogurst balss, – pēc tam nav jēgas turpināt, jo zūd kopskaņa. Mūsu žanra mūziķi strādā ar [balss] saitēm, arī ar diafragmu, bet īpaši aizrauties nedrīkst, jo tad var balss saites sapluinīt. Jā, man pirms vairākiem gadiem ir bijušas problēmas ar balsi, taču apārstēju. Organisms pie kaut kādiem nosacījumiem pielāgojas. Es gan to ļaunprātīgi neizmantoju, neforsēju vairs kā jaunībā. Ir dziesmu saraksts – tā, lai publiku uzrunātu un iešūpotu, un arī tā, lai balsi pietaupītu. Es vairs programmu nesāku ar augstākajiem gabaliem, tie ir koncerta vidū, kad balss jau ir iesildīta.
– Kā aizgāja iepriekšējais albums un koncertprogramma?
– Braucām, spēlējām, taču darījām to salīdzinoši maz, jo man pagājušajā gadā bija tāds uzstādījums, ka nevēlējos spēlēt relatīvi mazās vietās, gribēju lielās skatuves. Līdz ar to spēles bija maz, jo šādu lielo skatuvju arī ir maz, bet pašiem mums nav vēl tādas kapacitātes, lai mēs spētu savākt lielu, lielu zāli. Pie tā vēl jāpiestrādā. Skatīsimies, kā būs tagad.
– Iepriekšējā albumā tev galvenais motīvs bija «latvju vecis, parastais» – vai tagad ir tāpat?
– Bet mēs taču esam latvju veči, parastie, tu arī! Taču mums arī neko citu nevajag! Esmu sapratis vienu – mums ir jālepojas ar to, kas mums ir! Redzi, mēs te sēžam, fonā skan roķis, ko vēl vajag?! Pasēdējām, paēdām, iedzērām, vai tad nav pasakaini?! Jāpriecājas par to, kas mums ir! Par to arī mana dziesma Latvija – ko mēs visu laiku īdam, ir taču forši! - Sandris Vanzovičs, NRA.lv

Šodien Radio SWH ieskandināja savu 23. dzimšanas dienu, iedibinot jaunu tradīciju un pirmo reizi pasniedzot Latvijas mūziķiem Radio SWH Ētera gada balvu.

Radio SWH Ētera gada balvas mērķis - ar draudzīgu sacensību, uzdrīkstēšanos un jaunradi mūzikas izpildītāju un speciālistu vidū, veicināt mūzikas industrijas attīstību Latvijā.

Balva tika pasniegta 8 nominācijās.

Gada izlaušanās

Balvu par skaņdarbu, kas strauji un drosmīgi ir iekarojis Radio SWH ēteru 2015.gadā, saņēma grupa «Rīgas Modes».

Ētera mūža abonements

Balvu grupai, solistam vai mūziķu apvienībai par ilggadīgu Radio SWH formāta skaņdarbu radīšanu saņēma «Labvēlīgais Tips».

Gada uzdrīkstēšanās

Balva skaņdarbam par negaidītāko risinājumu nonāca grupas «Triana Parks» rokās.

Gada atgriešanās

Balva grupai vai mūziķim par atgriešanos mūzikas apritē pēc ilgstoša pārtraukuma.

2015. gadā tas izdevās Jānim Bukumam.

Radio GāGa

Balva grupai, solistam vai mūziķu apvienībai, kas visvairāk spēlēti Radio SWH ēterā iepriekšējā gadā. Pārliecinoši balvu saņēma grupa «Prāta Vētra».

Radio SWH TOP 40 populārākā dziesma latviešu mūzikā

Balva par latviešu mūziķu dziesmas augstāko vietu 2015. gada valsts nozīmīgākā dziesmu topa «Radio SWH TOP 40» balsojumā.

Balvu saņēma The Sound Poets dziesma «Skats no augšas».

Radošākie sadarbības risinājumi

Balva grupai, solistam vai mūziķu apvienībai, kuri ieinteresēti veidot radošas sadarbības formas un gatavi realizēt tās arī dzīvē.

2015. gadā patiešām radošu garu demonstrēja grupa un Radio SWH krustbērni «Carnival Youth».

Priekšnama embrionālā ģenēze

Balva grupai, solistam vai mūziķu apvienībai, kuri vispārliecinošāk izlauzušies no «Priekšnama» lielajā ēterā. Balvu saņēma grupa «Flame & The Rolltones».

Balvas pasniegšanu ir paredzēts iedibināt kā jauku un gaidītu Radio SWH dzimšanas dienas tradīciju, lai svētku noskaņās atzīmētu katra aizvadītā gada Latvijas mūziķu veiksmīgos panākumus un sadarbību ar Radio SWH.

A/s «Radio SWH» dibināta 1993. gadā kā pirmā privātā radiostacija Latvijā ar pašas veidotu programmu. Patlaban AS ‘’Radio SWH" ir viens no vadošajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā, kurā ietilpst Radio SWH ar programmas paplašinājumu Radio SWH Kurzeme, Radio SWH Plus ar programmas paplašinājumu Radio SWH+ Latgale, Radio SWH Rock, Radio SWH Gold un radio internetā SPIN FM. - TVNET.lv

Grupa «Jānis Bukums» publicē dziesmu «Ledus asara» no grupas topošā albuma. Jaunā dziesma tapusi duetā ar dziedātāju Elzu Rozentāli.

Jaunais, pēc kārtas trešais albums tiks izdots 2018. gadā un plānots kā savdabīgs konceptalbums, un līdz albuma iznākšanai plānoti dažādi pārsteigumi, notikumi un pasākumi! Tā pirmajā singlā «Ledus Asara» Jāņa Bukuma vīrišķīgā balss skan duetā ar dziedātāju Elzu Rozentāli, kura ar savu spēcīgo un daudzšķautņaino vokālu sniedz patīkamu kontrastu Jāņa Bukuma pamatīgumam un skarbumam.

«Ar Elzu iedraudzējāmies jau «Cabaret La Luna» izrāžu laikā, kurās kopā strādājām un uzstājāmies. Elzai iekšā ir īsts «velna pulveris», un es vēlējos viņas milzīgo talantu realizēt arī rokmūzikā! Mums bija ļoti patīkami strādāt studijā kopā ar Elzu,» stāsta Jānis Bukums.

Viņš turpina: «Mēs kā grupa esam pamatīgi sastrādājušies un joprojām esam nemainīgā sastāvā kopš paša grupas sākuma. Tas mūsdienās, kad sastāvi nepārtraukti mainās, mums ir milzīgs pluss. Joprojām ģitāras spīdzina Arturs Liede un Artūrs Račinskis, un ritma sekcijā darbojas bundzinieks Filips Batarags un basists Andrjus Jaņuns.»

Elza Rozentāle stāsta: «Man Bukums uzlika savu lielo, tēvišķo roku uz pleca un teica: «Tu i' ziķers. Tev vienīgajai iekšā ir īsts rokenrols. Mums jāieraksta dziesma kopā!» Es labprāt piekritu. Man patīk variēt ar balsi, un beidzot bija jāiedzied arī rokdziesma! Kā mēs ar Bukumu smējāmies - Bukums ir vienīgā Latvijā uzlecošā zvaigzne-pensionārs! Ar Bukumu un viņa grupu ir viegli strādāt, jo viņiem ir skaidra un autentiska dziesmas vīzija.» - tvnet.lv

Rokmūziķis Jānis Bukums (49) telekanālā "STV Pirmā!" vada raidījumu un vienlaikus sociālo projektu "Caur ērkšķiem uz...?", kur jaunas sievietes cenšas mainīt savu dzīvi. Tieši to pirms deviņiem gadiem paveica arī Jānis pats.

Bukums kļuva slavens 90. gados kā grupas "Monro" solists, viņa dziedātā dziesma "To piedodu es tev" ir latviešu roka klasika. Izbaudījis slavas zenītu, Bukums pazuda no skatuves, pameta Latviju, bet tagad atgriezies ne tikai dzimtenē, bet arī mūzikā un televīzijā.

Žurnālam "Kas Jauns" Bukums atklājis, ka jau deviņus gadus vairs nelieto alkoholu: “Sapratu, ka tā var degradēties. Mēs tajos deviņdesmitajos gados bijām dulli, ļoti dulli. Daži no mūsu vidus arī aizgāja bojā...”

Mūzika un bohēma iet rokrokā, taču Jānis atzīst, ka daudzus pārāk pārņēma saviesīgā un neformālā daļa. Vaicāts, kurā brīdī pienākusi apskaidrība, ka tas viss ir māns, mūziķis atbild: “Man kā īstam letiņu vientiesim uz to bija jāgaida ilgi. Pat aizmuku uz ārzemēm, jo likās, ka pie vainas ir ārējie apstākļi, tikai ne es pats.”

Viņš ir piecus gadus nodzīvojis Spānijā, nodarbojies ar mūziku, filmējies reklāmās un, kā pats smej, veselas četras sekundes 2004. gada filmā Mašīnists kopā ar oskaroto Kristianu Beilu galvenajā lomā, kurš pazīstams arī kā Betmens.

Tikai Spānijā Jānis nonāca pie apskaidrības: “Beidzot sapratu, ka visam šim bēdu stāstam cēlonis esmu es pats. Vispirms cieši izlēmu, ka jāatgriežas Latvijā, ka esmu latvietis, ka ļoti mīlu Latviju, ka mana vieta ir šeit, lai arī cik labi būtu citās zemēs.”
Arī Spānijā ļoti ietekmīgi vīri no kinoindustrijas un mūzikas nozares visi kā viens viņam pauduši, ka ļoti svarīgi ir apzināties un saglabāt savu identitāti.

Rokmūziķis neslēpj, ka tieši dzeršana bija viņa dzīves lielākais posts. Un viņš nolēma vairs nedzert: “Es to izdarīju salāpīšanās vidū. Sāku no rīta lāpīties, piegāju pie spoguļa, paskatījos un sapratu – nē! Sieva vēl tagad atceras, ka uz galda palika vesela grēda ar neizdzertiem aliņiem.”

Bukums netic ne ampulām, ne Minesotas programmai, bet tikai paša stingram lēmumam – nedzert! Un viņš to ir izdarījis. Jānis gan neslēpj: “Nav jau tā, ka nelietoju pilnībā. Ja parādās kāds interesants alkohols, kāds garšīgs vīns, ko savā dzīvē neesmu pagaršojis, tad to bez problēmām nogaršoju. Protams, tas nav bieži.” - jauns.lv

“Ziemeļu dievi” ir otrais singls no rokmūzikas apvienības “Jānis Bukums” topošā trešā albuma “Neuzvarētais”, kas tiks izdots 2018. gada maijā. Dziesma jau ir pazīstama kā sociālā TV projekta “Caur ērkšķiem uz...” tituldziesma. Grupas līderis Jānis Bukums ir šī raidījuma vadītājs. Sadarbībā ar producentu apvienību “Jump Studio” un televīzijas kanālu “STV Pirmā” skatītājiem tiek piedāvāta arī dziesmas video vizualizācija.

“Es savos dziesmu tekstos daudz dziedu par cilvēka pašrealizēšanās potenciālu,” komentē Jānis Bukums. “Pieņem lēmumu un dari – vienīgais, kas tevi var sabotēt, esi tu pats. Turies uz nospraustā ceļa, un pat Ziemeļu dievi tev sniegs palīdzīgu roku! Tā ir mana dzīves filozofija – pilnīga atbildība par savu likteni. “Ideja – lēmums – darbība – rezultāts” – tā ir mantra, kuru nepārtraukti pielietoju savā dzīvē.”

Ziemeļu dievi
Jānis Bukums
Topošā albuma mūzikas un tekstu autori ir Jānis Bukums un grupas ģitārists Arturs Liede. J. Bukums stāsta: “Arturs jauno albumu ir iecerējis kā konceptalbumu, kurā visas dziesmas caurvij kopīga tēma, sajūtas un teksti. Tas ir iecerēts kā vienots muzikāls stāsts.”

Dziesmas ieraksts tapis Kārļa Šteinmaņa vadībā studijā “KS Records”. “Ļoti pozitīvi vērtēju Kārļa profesionalitāti un pieredzi,” dalās J. Bukums. “Arī pārējo albumu rakstām un apstrādājam pie Kārļa Šteinmaņa. Ļoti priecē fakts, ka šo albumu varēsim piedāvāt mūzikas gardēžiem arī HD audio formātā, kas ir vēl dzidrāks un dziļāks par CD kvalitāti.”

“Savukārt tieši saistībā ar “Ziemeļu dieviem” man ir stāstāms neliels kuriozs. Mani nebeidz patīkami pārsteigt un smīdināt mūsu kolektīva slēptie talanti – grupas bundzinieks Filips Batarags pēdējā naktī pirms dziesmas ieraksta tapšanas izlēma, ka dziesmā jābūt arī blokflautas solo, kas arī tika sekmīgi realizēts. Tagad jokojam, ka mums grupā ir “emulators”: plānojam, vai iekļaut kādā dziesmā stīgu kvartetu, bet mazliet baidāmies, ka bundzinieks studijā parādīsies ar čellu,” nosmej J. Bukums. “Bez šaubām vienlīdz labas idejas un to realizāciju sniedz arī grupas dalībnieki Andrjus Jaņuns un Artūrs Račinskis – Andrjusa bass ir tā “muzikālā līme”, kas pamatīgi satur kopā ritma un melodisko sekciju, savukārt ģitārists Artūrs iekrāso šī albuma noskaņu ar blūza slaida “trubiņu”.”

Līdz albuma “Neuzvarētais” prezentācijai rokmūzikas apvienībai “Jānis Bukums” iecerēti vēl daudzi pārsteigumi. Dažus no tiem Jānis Bukums atklāj. “Latvijai nākamgad ir apaļā jubileja, Jānim Bukumam – pusapaļā. Kā lai nesvin? Būs dzimšanas dienas pārsteigumi, būs vēl vairāki videoklipi, jaunā albuma “Neuzvarētais” prezentācija, kā arī daudz koncertu.” - lsm.lv

“Jānis Bukums” sveic Latviju Lāčplēša dienā un Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienā, dāvinot iespēju lejuplādēt savu albumu “Ugunslietus” bez maksas no 8. līdz 19. novembrim.

“Valsts svētki man vienmēr ir bijuši tuvi un svarīgi. Ar mazdēlu katru gadu apmeklējam bruņoto spēku parādi, piedalāmies lāpu gājienā, novietojam piemiņas svecītes un vērojam svētku salūtu”, tā par valsts svētku nozīmi izsakās pats Jānis Bukums, grupas Jānis Bukums dibinātājs un vokāls.

“Tāpēc mūsu kolektīvs ir nolēmis Latvijai svētkos dāvināt iespēju lejuplādēt mūsu albumu “Ugunslietus” bez maksas. Albuma dziesmas ir par to, ka mēs varam mainīt un uzlabot savu dzīvi, ja to ne tikai ļoti vēlamies, bet arī ceļamies un darām darbus! Uzskatu, ka katram latvietim ir svarīgi apzināties un realizēt savu potenciālu, un esmu pārliecināts, ka mūsu dziesmas var iedvesmot latviešus celties un strādāt, mainīt sevi uz labo pusi. Ilgu mūžu Latvijai!”

Šobrīd Jānis Bukums piedalās, kā raidījuma vadītājs, arī sabiedrībā rezonansi izraisījušā sociālajā TV projektā “Caur Ērkšķiem Uz...”, vada Latvijas Rokmūzikas Asociāciju, kā arī strādā pie “Jānis Bukums” trešā albuma, kurš tiks publicēts 2018. gadā!
“Jānis Bukums” albuma “Ugunslietus” bezmaksas lejupielāde pieejama grupas mājaslapā!
Jānis Bukums – Latvijā pazīstams roka dziedātājs, kurš aktīvi darbojas rokmūzikā kopš 1989. gada. Viņa dziedātās dziesmas – “To piedodu es tev” un “Lūgšana” jau ir kļuvušas par Latvijas roka klasiku.
Jānis Bukums atgriezās Latvijas mūzikas arēnā ar projektu “JĀNIS BUKUMS”; grupas pirmais albums “Dzīvs un Savādāks” izdots 2015. gada martā, otrais albums “Ugunslietus” izdots 2016. gada aprīlī, savukārt tā angliskā versija “Firerain” izdota 2016. gada novembrī caur vācu izdevniecību “7US/7HARD”. Grupas dalībnieki saņēmuši vairākus apbalvojumus, piedalījušies Latvijas un ārzemju festivālos, filmējušies mākslas filmās, reklāmās, video klipos un TV projektos. - alternative.lv

Rudenīgi lietainais laiks nelutina, Jelgavas šoseja izmērcēta mirdz uguņos, atstarojot lampu atspīdumu. Lietus lāses brutāli dauzās pret mašīnas stiklu, draudot izlauzties cauri un nežēlot nevienu, kurš tām pagadīsies ceļā. Vētrainas piektdienas vakarā pulkstenis kā pasakā sit div-pad-smit, tikai šajā reizē neviens nekur nepazūd un neizgaist, gluži pretēji - uz Jelgavas Kreklu skatuves parādās grupa „JĀNIS BUKUMS”!

Enerģijas uzlādēti un gatavi dalīties ar savu muzikālo priekšnesumu. Zemā, spēcīgā balss piepilda zāli un ceļ kājās dejotājus. Šķiet meitenes pieskaņojušās grupas tēlam un noskaņai, vairākumam ir melnas, pieguļošas ādas bikses vai melnas kleitas. Viņas ritmiski izdejo mūziku, kura kā pulsējošs vilnis pārņem savā varā pat līdz šim neaktīvākos sienas stutētājus. Tie dzied līdzi un priecājas par šo vakaru, par Jāņa sulīgo balsi, kura liek straujāk sisties sirdij un kā neprātīgi auļojošs zirgu bars izskrien cauri jaunībai, liekot skriet uz priekšu. Neapstāties, neatskatīties, bet izbaudīt šo deju, šīs enerģiskās dziesmas un talantīgo grupu.

JĀNIS BUKUMS Jelgavas Kreklos
Kādai patiesi aktīvai dejotājai tiek dāvāts mūzikas disks ar Jāņa Bukuma un viņa grupas dziesmām. Mūziķis izpilda spēcīgus latviešu gabalus, gan arī angļu valodā komponētas dziesmas. Aiz vien vairāk sienu stutētāji ceļas kājās un piepilda zāles deju laukumu, liekot grīdai rībēt reizē ar bungu enerģiskajiem sitieniem. Viņus vieno šis vakars, jaunība, dejas, mūzikas vilnis un vēlme labi atpūsties.

Stunda, kurā rokgrupa dalās ar mums savās dziesmās un ļauj ielūkoties viņu mūzikas pasaulē, aizlido vēja spārniem. Nenoliedzami ir sajūtams grupas entuziasms un spēks, kas ir to galvenais dzinulis, viņu elpa, sirdspuksti, pulss un motors.

Jau mājup dodoties vairs netraucē brāzmainais vējš, nebiedē lietus spēcīgie sitieni pret mašīnas logiem. Atmiņā pavisam dzīvs vēl peld dziedātāja Jāņa Bukuma mūzikas vilnis ar dziesmas sulīgajiem tekstiem. Piešķiltais adrenalīns vēl ilgu laiku neļauj norimt asins bangām un emociju vētrai.

Grupa piešķīla zibšņus un dzirksteles tik spēcīgi, ka šķiet zibens no dūmakainajām debesīm vairs neizbrīnītu un nepārsteigtu. - lrma.lv

Jāņa Bukuma vārds rokmūzikas aprindās ir pazīstams vairākus gadu desmitus, nu viņš zināmu popularitāti iemantojis arī TV skatītāju vidū, jo vada plašu rezonansi raisījušo sociālo TV projektu “Caur ērkšķiem uz…”, kas ik ceturtdienas vakaru skatāms televīzijas kanālā “STV Pirmā!” Turklāt šova ievadā dzirdama paša Bukuma veidotā dziesma “Ziemeļu dievi”, kas kā otrais singls no rokmūzikas apvienības “JĀNIS BUKUMS” topošā trešā albuma “Neuzvarētais”, šodien tiek nodota plašākam klausītāju vērtējumam.

“Es savos dziesmu tekstos daudz dziedu par cilvēka pašrealizēšanās potenciālu,” komentē Jānis Bukums. “Pieņem lēmumu un dari – vienīgais, kas tevi var sabotēt, esi tu pats. Turies uz nospraustā ceļa, un pat Ziemeļu dievi tev sniegs palīdzīgu roku! Tā ir mana dzīves filozofija – pilnīga atbildība par savu likteni. “Ideja – lēmums – darbība – rezultāts” – tā ir mantra, kuru nepārtraukti pielietoju savā dzīvē.”

Topošā albuma mūzikas un tekstu autori ir Jānis Bukums un grupas ģitārists Arturs Liede. J. Bukums stāsta: “Arturs jauno albumu ir iecerējis kā konceptalbumu, kurā visas dziesmas caurvij kopīga tēma, sajūtas un teksti. Tas ir iecerēts kā vienots muzikāls stāsts.”

Dziesmas ieraksts tapis Kārļa Šteinmaņa vadībā studijā “KS Records”. “Ļoti pozitīvi vērtēju Kārļa profesionalitāti un pieredzi,” dalās J. Bukums. “Arī pārējo albumu rakstām un apstrādājam pie Kārļa Šteinmaņa. Ļoti priecē fakts, ka šo albumu varēsim piedāvāt mūzikas gardēžiem arī HD audio formātā, kas ir vēl dzidrāks un dziļāks par CD kvalitāti.”

“Savukārt tieši saistībā ar “Ziemeļu dieviem” man ir stāstāms neliels kuriozs. Mani nebeidz patīkami pārsteigt un smīdināt mūsu kolektīva slēptie talanti – grupas bundzinieks Filips Batarags pēdējā naktī pirms dziesmas ieraksta tapšanas izlēma, ka dziesmā jābūt arī blokflautas solo, kas arī tika sekmīgi realizēts! Tagad jokojam, ka mums grupā ir “emulators”: plānojam, vai iekļaut kādā dziesmā stīgu kvartetu, bet mazliet baidāmies, ka bundzinieks studijā parādīsies ar čellu!” nosmej J. Bukums. “Bez šaubām vienlīdz labas idejas un to realizāciju sniedz arī grupas dalībnieki Andrjus Jaņuns un Artūrs Račinskis – Andrjusa bass ir tā “muzikālā līme”, kas pamatīgi satur kopā ritma un melodisko sekciju, savukārt ģitārists Artūrs iekrāso šī albuma noskaņu ar blūza slaida “trubiņu”.”

Līdz albuma “Neuzvarētais” prezentācijai rokmūzikas apvienībai “JĀNIS BUKUMS” iecerēti vēl daudzi pārsteigumi. Dažus no tiem Jānis atklāj. “Latvijai nākamgad ir apaļā jubileja, Jānim Bukumam – pusapaļā. Kā lai nesvin? Būs dzimšanas dienas pārsteigumi, būs vēl vairāki videoklipi, jaunā albuma “Neuzvarētais” prezentācija, kā arī daudz koncertu!” - jauns.lv

Par vienu no dedzīgāk apspriestajiem notikumiem pašmāju televīzijās šoruden kļuva sociālais projekts "Caur ērkšķiem uz...". Tā vadītājs Jānis Bukums ir radījis šova tituldziesmu, kurai tagad tapusi arī videoversija.
"Es savos dziesmu tekstos daudz dziedu par cilvēka pašrealizēšanās potenciālu," atzinis Bukums.

"Pieņem lēmumu un dari – vienīgais, kas tevi var sabotēt, esi tu pats. Turies uz nospraustā ceļa, un pat Ziemeļu dievi tev sniegs palīdzīgu roku! Tā ir mana dzīves filozofija – pilnīga atbildība par savu likteni. "Ideja – lēmums – darbība – rezultāts" – tā ir mantra, kuru nepārtraukti pielietoju savā dzīvē," skaidro mūziķis.

"Ziemeļu dievi" ir otrais singls no rokmūzikas apvienības "Jānis Bukums" topošā trešā albuma "Neuzvarētais", kas tiks publicēts 2018. gada maijā. Dziesma TV skatītājiem jau ir pazīstama kā šobrīd plašu rezonansi izraisījušā sociālā TV projekta "Caur ērkšķiem uz..." tituldziesma, un sadarbībā ar producentu apvienību "Jump Studio" un televīzijas kanālu "STV Pirmā!" skatītājiem tiek piedāvāta arī dziesmas video vizualizācija. - delfi.lv

Auch wenn Metal und Hardrock nicht unbedingt für Innovationen berühmt sind, finden sich doch immer wieder Bands, die ein altbekanntes Schema auf unerwartete Art und Weise interpretieren und dadurch erfrischend ungewohnt klingen lassen.

Jānis Bukums ist in seiner lettischen Heimat kein Unbekannter. Früher galt er dort als einer der lautesten Hardrocksänger und irgendwie auch als Verrückter, der nicht nur sein Gesicht bemalte, sondern zwischen den Stücken gerne mal Feuer spuckte. Die Welt wäre ärmer ohne solch schräge Typen! Doch auch innerhalb der Metalszene eckte er an. Anstelle den Klischees entsprechen zu wollen, widersetzte er sich und achtete z.B. auf eine gepflegte Haartracht.

All dies ist einige Jahre her. Nicht, dass Jānis Bukums sich grundsätzlich geändert hätte. Er ist immer noch ein Querdenker, der sich viele Gedanken auch um seine Rolle als Musiker macht:

“Heutzutage hat die Musik meistens keine Seele. Es gibt viele einflussreiche und fähige Musiker, aber leider nur wenige, die die Herzen des Publikums berühren und dadurch ihre Gefühle stimulieren können. Die besten Musiker, und ich rede hier ungefähr von 1%, haben einen enormen Einfluss und verändern sogar die Realität der Zuhörer. Wenn du kreativ bist, beeinflusst das auch deine manipulativen Kräfte auf die Menschen um dich herum.“
Mit seiner 2014 in Riga gegründeten und nach ihm benannten Band hat er nun sein zweites Album “Firerain” (7Hard) veröffentlicht. Nach dem Debüt von 2015 “Alive and Different”. Die Mitglieder seiner neuen Band sind allesamt erfahrene und gestandene Musiker, doch Jānis Bukums sieht sie dennoch als seine Lehrlinge, die von ihm und seiner Erfahrung profitieren können. Vor allem möchte er, dass sie nicht die gleichen Fehler machen, wie er.

“Firerain” ist ein eigenwilliges Album. Wie könnte es anders sein? Stilistisch liegt es im Grenzbereich von Metal und Hardrock. Hart, dreckig, aber melodiös. Jedoch ohne jedes Schielen auf den Mainstream oder auf ein großes Publikum. Dafür ist der Meister Jānis Bukums einfach zu eigensinnig. Mit seiner kehligen Bassstimme verpasst er der Musik den letzten Feinschliff. “Firerain” ist ein Highlight für alle, die ausgetretene Pfade hassen. Ein Klasse-Album! - global-music.de

Der bei uns völlig unbekannte JANIS BUKUMS gilt als Ikone der Rockmusik in Lettland und hat sich mit seinen frühen Alben dort offenbar zu einer Legende gemacht. Nachdem er durch einen Unfall zwei seiner früheren Bandkollegen verlor, setzte sich Janis zunächst nach Spanien ab.

In erster Linie, um damit fertig zu werden, aber auch, um wieder zu sich selbst zu finden. Das scheint ihm gelungen zu sein, weshalb er bald darauf wieder in seine Heimat zurückkehrte und 2015 mit der nach ihm benannten Band sowie dem Erstling "Alive and Different" einen Neustart im Musik-Business wagte. Erneut mit Erfolg, denn auch auf seinem nun vorliegenden zweiten Werk "Firerain" (das in Lettland übrigens schon länger auf dem Markt ist, dort jedoch mit Texten in der Muttersprache unter dem Titel "Ugunslietus" veröffentlicht wurde) gibt es reichlich Stoff zu hören, mit dem uns Janis an seiner Art der Vergangenheitsbewältigung teilhaben lässt.

Stilistisch versteht er es dabei gekonnt sich zwischen sämtlichen Stühlen zu platzieren und lässt von einem gediegenen Rock-Fundament aus von heftigen Metal-Eruptionen bis hin zu gefühlvollen, in Richtung der Singer/Songwriter-Ecke tendierendem Material, eine immense Bandbreite an Klängen vernehmen. Die elf Songs lassen zudem auf Anhieb die Hingabe aller involvierten Musiker erkennen, egal, ob mit Schmackes (allen voran der Titelsong erweist sich als potentieller Chartbreaker im knackigen Heavy Rock-Kleid!) losgebrettert wird, oder die Songs von ergreifenden Emotionen getragen werden und erkennen lassen, dass uns Janis ein weiteres Kapitel seines Seelenleben offenbart.

Als durchwegs prägend erweist sich über das gesamte Album auch der Gesang des Bandchefs. Besonders intensiv kommt die abgrundtiefe Bass-Stimme bei den Huldigungen an seinen größten Unterstützer ('Father Of Mine') und seine Heimat ('Latvia') zur Geltung. Nicht minder aufwühlend klingen aber auch die Abrechnung 'She's Lying' und 'Roads', dessen Melancholie gar an LEONARD COHEN erinnert.

Ein eher ungewöhnliches, aber empfehlenswertes Gänsehautalbum, das ich zu gerne auch in der Original-Ausgabe vernehmen würde. - powermetal.de

Da hat sich wohl etwas verschoben. Der für April angesetzte Verkaufsstart für die zweite Scheibe von JÄNIS BUKUMS mit dem gleichnamigen Sänger wurde bis in den November gelegt doch nun ist sie dann auch im Handel.

Zugegebener Maßen waren mir die Jungs aus Riga bisher völlig unbekannt und so freute ich mich doch auf mal etwas ganz neues aus Osteuropa. Ein kurzer Blick auf ihre Einflüsse… Ok, auch hier kenn ich niemanden und kann es ohnehin weder lesen noch aussprechen. Also auf zu neuen Ufern und lasst die CD für sich sprechen.

Opener „Firerain“ (gleichnamig zum Albumtitel) beginnt schon recht vielversprechend. Zunächst was erwartet wird: Rock. Einfach nur Rock. Herrlich ehrlich. Nun beginnt sich das Ganze allerdings mit jedem Song eher schleppt voran zu bewegen und wandelt sich doch nach und nach zu einer sehr sanften Kuschelrock Platte. Ein klares, ruhiges Gitarrensolo hier, ein sanfter Takt am Schlagzeug da. Mit „Wake Up“ wird es dann erstmals wieder etwas unsanft, jedoch nicht wirklich schneller. Jetzt hab ich schon über Kuschelrock gesprochen aber nun kommt`s: „Chasing Cars“ ließ mich doch kurz staunen und zweifeln zu gleich. Den kenn ich doch? Tatsächlich wurde hier ein bekannter Radiosong gecovert. Weiß nicht so ganz, was ich davon halten soll. Bin nicht so der Fan von Radiofunk gemäß NDR-, WDR,- oder was auch immer für ein R-richtlinien.

Im Gesamten ist der Stil schnell und einfach definiert: Rock. Wenn auch teilweise sehr ruhig und zurückhaltend. Muss man jedoch mögen um wirklich die ganze Platte am Stück hören zu können. So wirklich viel Fahrt kommt hier nicht auf und so richtige Highlights sind mir nicht ins Gehör gestochen. Also nichts für die Speed-Fans unter uns. - zephyrs-odem.de